:
no rīta vāru kafiju, virtuvē ienāk apģērbusies vecmamma, galvā violeta berete, mugurā mētelis ar sirsniņu formas pogām. uz galda uzliek somiņu. zvana mammai, mammai izslēgts, viņa sāk drebēt un kratīties, jo mammai jāved viņa uz baznīcu, un kur viņa tagad varētu būt. viņas lielie pirksti vēlreiz un vēlreiz spiež mammas telefona numuru. uzkāpju pie mammas, pieklauvēju, viņa sēž gultā un lako nagus. vecmamma šodien gribot uz baznīcu braukt pusotru stundu agrāk.
pēc baznīcas aizšļūc noģērbties uz savu istabu, tad nāk pie manis
jancīti, vai tu paēdi zupiņu, paēdi ja, bļodiņu varu ņemt prom, ja? tad kad tu sēdi pie šitā dotora, tu apskaties internātā visu to tajā kristīgā radio arhīvā, kā mācītāji raud, jo pasaules gals nāk virsū jau tagad! visi tie dzeltenie un melnie nāks iekšā, sitīs kristiešus un izvaros meitenes, kā tajā vācijā tagad un francijā tajā koncertā, kur tās velna dziesmas spēlēja, tāpēc jau apšāva un nosita tur visus, ka tādas dziesmas dziedāja. klausies, ko es tev saku - nāks visi viņi iekšā un sitīs mūs, ticīgos! visas zemes sajauksies kopā! es jau cerēju, ka tas notiks vēlāk, bet gals nāk jau tagad, par mums vecajiem jau vienalga, bet kur jaunieši paliks... un tagad jau jaunieši tik daudzi ticīgi paliek! rīgā visu laiku ir kristīgie pasākumi - jauniešiem, jauniešiem, jauniešiem! tāpēc nekad neizej no mājas, pirms tu krustiņu neesi pārmetis, un vienmēr pasaki, lai jēzus tevi sargā ar savām asinīm, un tad ar tevi nekas nenotiks! ja atombumba kritīs - kritīs kaut kur tev garām, ja tev šaus, tad tev netrāpīs! tik daudzi šito nezina, bet tā ir!
pēc baznīcas aizšļūc noģērbties uz savu istabu, tad nāk pie manis
jancīti, vai tu paēdi zupiņu, paēdi ja, bļodiņu varu ņemt prom, ja? tad kad tu sēdi pie šitā dotora, tu apskaties internātā visu to tajā kristīgā radio arhīvā, kā mācītāji raud, jo pasaules gals nāk virsū jau tagad! visi tie dzeltenie un melnie nāks iekšā, sitīs kristiešus un izvaros meitenes, kā tajā vācijā tagad un francijā tajā koncertā, kur tās velna dziesmas spēlēja, tāpēc jau apšāva un nosita tur visus, ka tādas dziesmas dziedāja. klausies, ko es tev saku - nāks visi viņi iekšā un sitīs mūs, ticīgos! visas zemes sajauksies kopā! es jau cerēju, ka tas notiks vēlāk, bet gals nāk jau tagad, par mums vecajiem jau vienalga, bet kur jaunieši paliks... un tagad jau jaunieši tik daudzi ticīgi paliek! rīgā visu laiku ir kristīgie pasākumi - jauniešiem, jauniešiem, jauniešiem! tāpēc nekad neizej no mājas, pirms tu krustiņu neesi pārmetis, un vienmēr pasaki, lai jēzus tevi sargā ar savām asinīm, un tad ar tevi nekas nenotiks! ja atombumba kritīs - kritīs kaut kur tev garām, ja tev šaus, tad tev netrāpīs! tik daudzi šito nezina, bet tā ir!
Mūzika: šļūcoši soļi
:
aizveda mani uz veikalu, lai iepirktu sīkumus ziemassvētkiem. un es neko no tā negribu. es negribu bumbuļus, es negribu neīstu egli, es negribu lētas končas un uz galda turēt stulbu pērtiķi uz naudas maisa sniega bumbā, jo jaunais gads arī vairs nav aiz kalniem, un vēl tās stulbās rūķu cepures simts variantos, garas un īsas un ar spīdošām zvaigznēm. nekam nevajadzīgi mēsli, mašīnu taisītas eglītes, mašīnu pildītas konfektes, mašīnu veidots putuplasta sniegs mašīnu veidotā sniega bumbā, mašīnu ziemassvētki. kamīna vietā vēl ieslēdz ugunskura video datorā kā makeuparevelīnu, lai iegūtu to ziemassvētku sajūtu.
nopirku āmuru un knaibles. pusi dienas zīmēju salokāmu divriteni mazai haltūrai, man par to ir šausmīgs kauns, tas atgādina bomžus, tas atgādina rūtainās tirgus somas un invalīdu ratiņus. es to nosūtīju un man neatbild. no kauna smejos jau desmit minūtes.
nopirku āmuru un knaibles. pusi dienas zīmēju salokāmu divriteni mazai haltūrai, man par to ir šausmīgs kauns, tas atgādina bomžus, tas atgādina rūtainās tirgus somas un invalīdu ratiņus. es to nosūtīju un man neatbild. no kauna smejos jau desmit minūtes.