lmr

09:24: vakar braucu uz skolu. iekāpju otrajā vagonā, viss mierīgi, viens aizmidzis vīrietis. tramvajs sāk kustēties, pirmajā pagriezienā aizmigušais izkrīt no sola. viņš mazliet pakustas, tad ieņem ērtāku vietu gulēšanai uz grīdas. tikmēr esam jau nākamajā pieturā, tur iekāpj divas sievietes, viena no viņām guļošo pabaksta, jautā, vai dzīvs, es saku, ka viņš guļ. sieviete zvana rīgas satiksmei, nosauc vagona numuru. braucam tālāk. cilvēki kāpj iekšā, kāpj guļošajam pāri. iekāpj plikgalvis, arī jautā, vai dzīvs. viņš guļ. plikgalvis iepļaukā guļošo, pagriež, lai guļ uz muguras, no guļošā izkrīt saspiesta cigarete, viņš dusmojas, cauri viņa džinsiem spiežas rīta erekcija. plikgalvis izkāpj. guļošais pastaipa rokas, mēģina savilkt džemperi, lai tas nosedz viņa pliko muguru, pagriežas uz sāna un guļ embrija pozā, ar degunu pie sievietes zābakiem. un tā mēs braucām pusstundu, saulīte skaisti spīdēja un es smaidīju.

ko lai ar tādiem dara. vienreiz vasaras naktī nācu mājās, visas ietves platumā bija nogūlies vīrietis. bija tumšs, nevarēju saprast, vai maz elpo. pavaicāju, vai viņam viss kārtībā, viņš man krieviski uzbrēca, ko es gribot. neko vairs negribēju.