:
piektdien uz perona redzu viņu. aizeju tālu prom un ceru, ka viņa neložņās pa vagoniem, meklējot mani.
kamēr lieku somu bagāžas nodalījumā, paskatos uz vagona durvīm tieši brīdī, kad viņa pa tām nāk iekšā, izgājusi caur vairākiem vagoniem. viņa skatās manī, es viņā, kādas pussekundes saikne, kuras laikā es iesperu viņas brūnajās acīs zibeņus un viņa acumirklī ieplestām acīm atkrīt uz sēdvietas turpat pie durvīm. visu ceļu lasu grāmatu, man blakus sēž cilvēki, tātad esmu drošībā un manā virzienā netiks stumtas zīmītes "varbūt izkāpsim vaivaros?". caur sēdekļu spraugu redzu viņas acis pat lasot, visu laiku urbjas manī un svilina manus matus.
vēlāk mašīnā rotējām pa tukumu, jo nav jau kur braukt. aizbraukt uzpīpēt, aizbraukt uzpīpēt kaut kur citur. aizbraukt pasēdēt stāvvietā, arī tur uzpīpēt.
bijām tukuma bārā. tur man kāpj uz kājas un mani pagrūž plikpauris, kurš pēc tam piepisis seju murmina un šļupst man ausī par savu perfekto māju ar grafiti ar nēģeru lūpām, tādām lielām un baltām, vai es zinot tādas. meitenes īsos svārkos un garos zābakos spraucas sēdēt, visas ar dibeniem nobrauc gar manu augšdelmu un vaicā pēc šķiltavām.
vandu istabu un man nepatīk nekārtība, bet reizē gribas pārbraukt pār sienu ar netīru roku, un tā man ir visu laiku. visu laiku kaut kas starp abiem, un vienu bez otra nevaru. gribu uztaisīt alu no siekalām un salmiem, kurā es smirdīgs sēdētu, un gribas visu izberzt tīru, lai viss smaržo pēc dezinfekcijas līdzekļiem. gribu skolā uz palodzes maziņiem burtiem uzrakstīt "fuck you", un kaut kur klusītēm uzvilkt sirsniņu. un pārsvarā es nedaru ne vienu, ne otru, un tad man viss riebjas, tad es jūtos bezpalīdzīgs un slims un nekā. nu okei, es varbūt dažkārt aprakstu palodzes un izjūtu ļaunu prieku, un nevienam neredzot es mēdzu būt pretīgs, bet es nebraucu netīriem pirkstiem pār sienu, netaisu sev alu un arī kārtīgi neberžu istabu, tikai pavirši izslauku ar slotu. bet nu kā cilvēks var justies tīrs, ja nav bijis netīrs.
sapnī cilvēkam uz galvas uzgāzās koks, viņš gulēja pliks zem priedes ar pāršķeltu un asiņojošu pieri, es glāstīju viņa vaigu.
kamēr lieku somu bagāžas nodalījumā, paskatos uz vagona durvīm tieši brīdī, kad viņa pa tām nāk iekšā, izgājusi caur vairākiem vagoniem. viņa skatās manī, es viņā, kādas pussekundes saikne, kuras laikā es iesperu viņas brūnajās acīs zibeņus un viņa acumirklī ieplestām acīm atkrīt uz sēdvietas turpat pie durvīm. visu ceļu lasu grāmatu, man blakus sēž cilvēki, tātad esmu drošībā un manā virzienā netiks stumtas zīmītes "varbūt izkāpsim vaivaros?". caur sēdekļu spraugu redzu viņas acis pat lasot, visu laiku urbjas manī un svilina manus matus.
vēlāk mašīnā rotējām pa tukumu, jo nav jau kur braukt. aizbraukt uzpīpēt, aizbraukt uzpīpēt kaut kur citur. aizbraukt pasēdēt stāvvietā, arī tur uzpīpēt.
bijām tukuma bārā. tur man kāpj uz kājas un mani pagrūž plikpauris, kurš pēc tam piepisis seju murmina un šļupst man ausī par savu perfekto māju ar grafiti ar nēģeru lūpām, tādām lielām un baltām, vai es zinot tādas. meitenes īsos svārkos un garos zābakos spraucas sēdēt, visas ar dibeniem nobrauc gar manu augšdelmu un vaicā pēc šķiltavām.
vandu istabu un man nepatīk nekārtība, bet reizē gribas pārbraukt pār sienu ar netīru roku, un tā man ir visu laiku. visu laiku kaut kas starp abiem, un vienu bez otra nevaru. gribu uztaisīt alu no siekalām un salmiem, kurā es smirdīgs sēdētu, un gribas visu izberzt tīru, lai viss smaržo pēc dezinfekcijas līdzekļiem. gribu skolā uz palodzes maziņiem burtiem uzrakstīt "fuck you", un kaut kur klusītēm uzvilkt sirsniņu. un pārsvarā es nedaru ne vienu, ne otru, un tad man viss riebjas, tad es jūtos bezpalīdzīgs un slims un nekā. nu okei, es varbūt dažkārt aprakstu palodzes un izjūtu ļaunu prieku, un nevienam neredzot es mēdzu būt pretīgs, bet es nebraucu netīriem pirkstiem pār sienu, netaisu sev alu un arī kārtīgi neberžu istabu, tikai pavirši izslauku ar slotu. bet nu kā cilvēks var justies tīrs, ja nav bijis netīrs.
sapnī cilvēkam uz galvas uzgāzās koks, viņš gulēja pliks zem priedes ar pāršķeltu un asiņojošu pieri, es glāstīju viņa vaigu.
Mūzika: Meredith Monk - Madwoman's Vision