lmr

10:17: sapnī biju ar mūri apjoztā aplī, kura centrā bija "minhauzena pils", kas bija baznīca. pretī baznīcas durvīm bija suvenīru veikals karietē. tajā pa divi eiro varēja uz stundu izīrēt dinozauru kostīmus. pārdevēja teica, ka izskatās, ka man to vajag, es purināju galvu un gāju prom, bet tad no nekurienes uzradās vecmamma, kura teica, ka man ar dāvīti abiem tādus vajag, ka viņa samaksāšot mums. tad viņa no maka izņēma divas piecu eiro banknotes, katru ielika savā aploksnē, uzrakstīja virsū mūsu vārdus un ielika aploksnes pasta kastē, kura tikko izspraukusies no zemes. abi izņēmām aploksnes un nospriedām, ka jāvelk vien būs tie dinozauru kostīmi, jo tad katram pāri paliks trīs eiro, un ka nav ko zaudēt. pēkšņi es biju milzīgā truša kostīmā, nevis solītajā dinozaura, man pie rokas bija divritenis, dāvim arī. mēs apļojām ap karieti, kamēr vecmamma sēdēja uz milzīga celma, kādi trīs metri diametrā, un vēroja mūs. tad no pils iznāca mamma un teica, ka mēs vairs nepaspēšot to visu apskatīt, jo tūliņ jātaisās prom, bet viņa tomēr mani ieveda iekšā - apaļā istabā, kreisajā un labajā pusē milzīgas koka kāpnes, kas vidū satiekas. zem kāpnēm dziļa tumsa. kāpņu galā garš gaitenis, kurā mirgo ķēmīgi spoguļi. mamma teica, ka gaiteņa galā esot īsts eskimoss.


no visiem dzīvniekiem roksana mājās mani vienmēr sagaidījusi vismierīgāk - pavicina asti, aposta ceļgalus, vienreiz palecas. pēdējās divas nedēļas viņa trako tāpat kā kendra. liek ķepu klēpī, laiza seju, plivina asti kā vēdekli, lec virsū, es sagrābju viņu aiz priekšķepām, nobučoju uz deguna un ar viņu uzdejoju dažu sekunžu valsi, līdz viņa sāk raukt purnu un mazliet rūkt - mamma šādu degunraucēju rūcēju roksanu sauc par begodīli. kad es viņu palaižu vaļā un noglaudu, viņa turpina vēdināt asti.