: ālandi
svētdienā tēvs man sniedz blašķīti, kuru ielikt somā. pats jakas iekškabatā ieliek vēlvienu blašķīti.
rīgā satiekam makšķernieku kompāniju, kura turp braucot jau astoto reizi. no viņiem tiek savākta pieclitrene ar šņabi, kas tiek iesēdināta aizmugurējā pasažiera vietā.
veikalā tiek nopirkts vīns, alus, tārpi un āķi.
braucot uz tallinu, iebraucam mežā, kur I ir māja. blakus mājai augsts koks. egle, kas kalpo par zibensnovedēju - tai virsū divas rētas no spēriena. audzējot kādu zaru tā apjukusi un sākusi uz tā audzēt vēlvienu egli, tāpēc viss koks izskatās pēc četrinieka.
tiklīdz tallinā tiekam kajītē, I pielej krūzi pilnu ar baltvīnu, paceļ mazo pirkstiņu un to visu uzreiz izdzer. vaicāju, vai ir paņemts ūdens. nav. prāmis jau peld un mašīnu stāvvietā iet aizliegts. uz plauktiņa stāv divi vīni, divi aliņi, divas blašķītes. izrādās, ka blašķītēs ir hektors. "tas tāds studentu dzēriens," tētis saka. tētis pamazām apreibst un sāk stāstīt, cik reti tīrot zobus. pēc tam viņš kopā ar G skatās tomu un džeriju. blašķītes tiek iztukšotas, taksfrī veikalā tiek nopirkts šip šnapps (kopš šī brīža tētis šņabi sauc tikai par šnapsi). dodamies uz makšķernieku kajīti.
tur garmatains apalītis ekstrasenss ar pirkstiem dejo ap šņabja glāzes maliņu, zem deguna klusi murminot. voila - tas ir bez garšas. es to nenogaršoju, bet tēvs no bezgaršas šņabja iereibst un sāk saukt stārķus par maitas putniem, bet S stāsta, ka itālijā genādiju saukusi par genitaly.
uz prāmja skatuves notiek priekšnesums. meitenes ar pie deguniem pieliktiem vistas knābjiem dejo starp gaiļiem, skan kung fu faitin un es dzeru četru eiro aliņu. skatuves priekškars izskatās pēc vecas salātlapas, zem tā uzrodas tētis, kurš, ieķēries gurnos jaunai blondīnei, dejo vilcieniņa deju.
prāmis nr.2 ir septiņos no rīta, tāpēc divas stundas guļam mašīnā. uz prāmja auksti, mani plivina vējš. kafijas tur kūp kā cigaretes.
ālandos pie horizonta sarkana saule, ap kokiem rīta migla, pa pļaviņu skrien divi bembiji. dzīvojam jaukā mājiņā pie priedes. ir pirmdiena, eju gleznot tiltu. šeit asfalts ir tāds rozā. sēžu uz klintsbluķa un ar knipi situ prom vaboli. īsti labi negleznojas, uzrodas mākoņi, mainās gaisma.
tētis ar G neko nav noķēruši. kamēr G iemetis spiningu jūrā (tas nogrima), tētis atvēzējies un ar āķi ieķēris I galvā.
ar I ejam makšķerēt. izvelkam tikai aļģes, mums apnīk un ejam mājās.
es eju uz mežu. šeit ir ļoti lielisks mežs. viss aug uz klintsbluķiem, visa zeme ķērpjos, koki aug reti, nav taku. koki iesakņojušies tikai ķērpju un sūnu virskārtā, tāpēc tie vietām ir vienkārši atlīmējušies no zemes. lielāko daļu laika pavadu mežā vai lasot grāmatas.
otrdien līst lietus. gleznoju zem mājas nojumes, ir auksti un vējš, pamazām saslimstu. šodien pat kaut kas tiek nozvejots.
trešdien vējš mani lidina pa gaisu, pūš jūras putas prom vairākus metrus no krasta. uzgleznoju divas eglītes. televizorā skatos zirgu sacīkstes. zirgi pār arēnu tipina riksī, gariem soļiem, lecot, pa diagonāli. tiek nozvejotas aptuveni simts zivis. tētis liek uzfilmēt video, kurā viņš ar zvīņu atdalītājmašīnīti braukā pār zivi. zvīņas lido gaisā un līp pie ūdens vestēm.
ceturtdien smidzina mazs smidzeklītis. tiek noķertas vēl zivis. sakravājam mantas, ar vīnu atvadāmies no makšķerniekiem un braucam uz ostu. pēc prāmja - uz ālandu supermārketu. tur nopērku divas lētāko konfekšu pakas "dracula blod", divus čupa čupus, uz kuru ietinamā papīra čurā skudra, un penāli.
vienos naktī ieripojam prāmī divi. visi tik ļoti izbesījušies, ka atmetuši domu dzert. no rīta tēvam uz lūpas uzmetas aukstumpumpa (varbūt naktī pabijis deju placī). pie igaunijas robežas apskatām kaut kādus ozolus, kuri neaug.
tagad baudu vientulību. ojā.
svētdienā tēvs man sniedz blašķīti, kuru ielikt somā. pats jakas iekškabatā ieliek vēlvienu blašķīti.
rīgā satiekam makšķernieku kompāniju, kura turp braucot jau astoto reizi. no viņiem tiek savākta pieclitrene ar šņabi, kas tiek iesēdināta aizmugurējā pasažiera vietā.
veikalā tiek nopirkts vīns, alus, tārpi un āķi.
braucot uz tallinu, iebraucam mežā, kur I ir māja. blakus mājai augsts koks. egle, kas kalpo par zibensnovedēju - tai virsū divas rētas no spēriena. audzējot kādu zaru tā apjukusi un sākusi uz tā audzēt vēlvienu egli, tāpēc viss koks izskatās pēc četrinieka.
tiklīdz tallinā tiekam kajītē, I pielej krūzi pilnu ar baltvīnu, paceļ mazo pirkstiņu un to visu uzreiz izdzer. vaicāju, vai ir paņemts ūdens. nav. prāmis jau peld un mašīnu stāvvietā iet aizliegts. uz plauktiņa stāv divi vīni, divi aliņi, divas blašķītes. izrādās, ka blašķītēs ir hektors. "tas tāds studentu dzēriens," tētis saka. tētis pamazām apreibst un sāk stāstīt, cik reti tīrot zobus. pēc tam viņš kopā ar G skatās tomu un džeriju. blašķītes tiek iztukšotas, taksfrī veikalā tiek nopirkts šip šnapps (kopš šī brīža tētis šņabi sauc tikai par šnapsi). dodamies uz makšķernieku kajīti.
tur garmatains apalītis ekstrasenss ar pirkstiem dejo ap šņabja glāzes maliņu, zem deguna klusi murminot. voila - tas ir bez garšas. es to nenogaršoju, bet tēvs no bezgaršas šņabja iereibst un sāk saukt stārķus par maitas putniem, bet S stāsta, ka itālijā genādiju saukusi par genitaly.
uz prāmja skatuves notiek priekšnesums. meitenes ar pie deguniem pieliktiem vistas knābjiem dejo starp gaiļiem, skan kung fu faitin un es dzeru četru eiro aliņu. skatuves priekškars izskatās pēc vecas salātlapas, zem tā uzrodas tētis, kurš, ieķēries gurnos jaunai blondīnei, dejo vilcieniņa deju.
prāmis nr.2 ir septiņos no rīta, tāpēc divas stundas guļam mašīnā. uz prāmja auksti, mani plivina vējš. kafijas tur kūp kā cigaretes.
ālandos pie horizonta sarkana saule, ap kokiem rīta migla, pa pļaviņu skrien divi bembiji. dzīvojam jaukā mājiņā pie priedes. ir pirmdiena, eju gleznot tiltu. šeit asfalts ir tāds rozā. sēžu uz klintsbluķa un ar knipi situ prom vaboli. īsti labi negleznojas, uzrodas mākoņi, mainās gaisma.
tētis ar G neko nav noķēruši. kamēr G iemetis spiningu jūrā (tas nogrima), tētis atvēzējies un ar āķi ieķēris I galvā.
ar I ejam makšķerēt. izvelkam tikai aļģes, mums apnīk un ejam mājās.
es eju uz mežu. šeit ir ļoti lielisks mežs. viss aug uz klintsbluķiem, visa zeme ķērpjos, koki aug reti, nav taku. koki iesakņojušies tikai ķērpju un sūnu virskārtā, tāpēc tie vietām ir vienkārši atlīmējušies no zemes. lielāko daļu laika pavadu mežā vai lasot grāmatas.
otrdien līst lietus. gleznoju zem mājas nojumes, ir auksti un vējš, pamazām saslimstu. šodien pat kaut kas tiek nozvejots.
trešdien vējš mani lidina pa gaisu, pūš jūras putas prom vairākus metrus no krasta. uzgleznoju divas eglītes. televizorā skatos zirgu sacīkstes. zirgi pār arēnu tipina riksī, gariem soļiem, lecot, pa diagonāli. tiek nozvejotas aptuveni simts zivis. tētis liek uzfilmēt video, kurā viņš ar zvīņu atdalītājmašīnīti braukā pār zivi. zvīņas lido gaisā un līp pie ūdens vestēm.
ceturtdien smidzina mazs smidzeklītis. tiek noķertas vēl zivis. sakravājam mantas, ar vīnu atvadāmies no makšķerniekiem un braucam uz ostu. pēc prāmja - uz ālandu supermārketu. tur nopērku divas lētāko konfekšu pakas "dracula blod", divus čupa čupus, uz kuru ietinamā papīra čurā skudra, un penāli.
vienos naktī ieripojam prāmī divi. visi tik ļoti izbesījušies, ka atmetuši domu dzert. no rīta tēvam uz lūpas uzmetas aukstumpumpa (varbūt naktī pabijis deju placī). pie igaunijas robežas apskatām kaut kādus ozolus, kuri neaug.
tagad baudu vientulību. ojā.
Mūzika: bonobo - cirrus