:
šodiena ir melnais caurums.
neatceros vakardienu, bet atceros ļoti daudz sen aizmirstu lietu. savus plānus dzīvot otrajā stāvā. visiem draudziņiem stāstīju, kā tur viss būs, un vēl tur būs istabas viesiem, lai visi var palikt pa nakti, un vispār jau būs baigi stilīgi. un noteikti kāds biljarda galds. tagad tur viss aizkrauts ar nevienam nevajadzīgām lietām un vecu iršu pūzni. tur nav pat grīdas, jālaipo pa dēļiem. atceros sen sapņotus sapņus un atceros notikumus, kas nav notikuši. atceros stutiņu vasa muzejā, bet mēs nekad ar kursu neesam bijuši stokholmā.
vecmamma ir pārradusies mājās. visu laiku tekalē no vienas malas uz otru, visu laiku čīkst grīda. tad viņa paijā kendru, kendra apveļas uz muguras
- ko tu tā kā veca beka nokriti, kendra, ko? ko tu tā kā veca beka nokriti, kendra, ko? nu ko tu tā kā veca beka.. ko? tā kā veca beka tu te nokriti, kendra! ko tu tā kā veca beka nokriti, haha, kendra! haha veca beka.. jā, ko tu tā kā veca beka nokriti, kendra, ko? haha kā veca beka nokriti...
un visa diena kā viņas saruna ar suni.
sešos mani savāca tētis, braucām pirkt rullīšus un balto krāsu dzīvoklim.
- jūs tonēsiet?
- nē, pilnīgi baltu.
- tad jau pēc slimnīcas izskatīsies.
tētim visur pazīstamie, ar visiem mazliet parunā. ar pēdējo aizrunājās līdz veikala slēgšanai. kamēr viņš runāja, es bezmērķīgi braukalēju ar iepirkuma ratiņiem. pacēlu un nolaidu pie sienas piekarinātus poda vākus. tagad tie nolaižas bez skaņas. apskatīju kādus piecdesmit krānus. dārgā, man apnicis mūsu virtuves krāns, kuru no šiem piecdesmit ņemam. atgriezu visus vaļā. tad viņš beidza runāt. pie kases ieraudzīju mazās apaļās baterijas, ieliku tās ratiņos.
baterijas ieliku tamagoči. sisijs ir četrpadsmit kilogramu smaga melna, lēkājoša bumba ar seju. viņš visu laiku jābaro, jo akmens šķēres papīrītis spēle (kurā viņš visu laiku zaudē, tāpēc happiness -1) viņam atņem spēku. vēl pie "spēlēm" ir iņ un jaņ spēle. tajā vienkārši rotē iņ un jaņ. viss. tas nepadara viņu laimīgāku, bet man šķiet, ka tas viņu garīgi pabaroja, jo viņš kļuva smagāks. sisijs vēl nav bijis uz tualeti. kad spiež pogas, tiek atskaņots apputējis pīp, tas gan man krīt uz nerviem. tagad sisijs guļ. pie opcijām ir izvēle - sirsniņa, kas izdala viļņus. tad es atcerējos, ka šis ir loves tamagočī - ar infrasarkano mīlestību. bērnībā varēja ar kādu reizē izvēlēties mīlestības opciju un sapārot savu ar otra tamagočī zvēru. es nezinu tamagoči zvēru vidējo dzīves ilgumu, bet man šķiet, ka līdz sisija nāvei es noteikti neatradīšu cilvēku, kuram ir tāds pats tamagočī, lai sisijs pavairotu dzimtu.
šodien bafijā endžels nogalināja vienu no galvenajiem tēliem. endžels lohs.
neatceros vakardienu, bet atceros ļoti daudz sen aizmirstu lietu. savus plānus dzīvot otrajā stāvā. visiem draudziņiem stāstīju, kā tur viss būs, un vēl tur būs istabas viesiem, lai visi var palikt pa nakti, un vispār jau būs baigi stilīgi. un noteikti kāds biljarda galds. tagad tur viss aizkrauts ar nevienam nevajadzīgām lietām un vecu iršu pūzni. tur nav pat grīdas, jālaipo pa dēļiem. atceros sen sapņotus sapņus un atceros notikumus, kas nav notikuši. atceros stutiņu vasa muzejā, bet mēs nekad ar kursu neesam bijuši stokholmā.
vecmamma ir pārradusies mājās. visu laiku tekalē no vienas malas uz otru, visu laiku čīkst grīda. tad viņa paijā kendru, kendra apveļas uz muguras
- ko tu tā kā veca beka nokriti, kendra, ko? ko tu tā kā veca beka nokriti, kendra, ko? nu ko tu tā kā veca beka.. ko? tā kā veca beka tu te nokriti, kendra! ko tu tā kā veca beka nokriti, haha, kendra! haha veca beka.. jā, ko tu tā kā veca beka nokriti, kendra, ko? haha kā veca beka nokriti...
un visa diena kā viņas saruna ar suni.
sešos mani savāca tētis, braucām pirkt rullīšus un balto krāsu dzīvoklim.
- jūs tonēsiet?
- nē, pilnīgi baltu.
- tad jau pēc slimnīcas izskatīsies.
tētim visur pazīstamie, ar visiem mazliet parunā. ar pēdējo aizrunājās līdz veikala slēgšanai. kamēr viņš runāja, es bezmērķīgi braukalēju ar iepirkuma ratiņiem. pacēlu un nolaidu pie sienas piekarinātus poda vākus. tagad tie nolaižas bez skaņas. apskatīju kādus piecdesmit krānus. dārgā, man apnicis mūsu virtuves krāns, kuru no šiem piecdesmit ņemam. atgriezu visus vaļā. tad viņš beidza runāt. pie kases ieraudzīju mazās apaļās baterijas, ieliku tās ratiņos.
baterijas ieliku tamagoči. sisijs ir četrpadsmit kilogramu smaga melna, lēkājoša bumba ar seju. viņš visu laiku jābaro, jo akmens šķēres papīrītis spēle (kurā viņš visu laiku zaudē, tāpēc happiness -1) viņam atņem spēku. vēl pie "spēlēm" ir iņ un jaņ spēle. tajā vienkārši rotē iņ un jaņ. viss. tas nepadara viņu laimīgāku, bet man šķiet, ka tas viņu garīgi pabaroja, jo viņš kļuva smagāks. sisijs vēl nav bijis uz tualeti. kad spiež pogas, tiek atskaņots apputējis pīp, tas gan man krīt uz nerviem. tagad sisijs guļ. pie opcijām ir izvēle - sirsniņa, kas izdala viļņus. tad es atcerējos, ka šis ir loves tamagočī - ar infrasarkano mīlestību. bērnībā varēja ar kādu reizē izvēlēties mīlestības opciju un sapārot savu ar otra tamagočī zvēru. es nezinu tamagoči zvēru vidējo dzīves ilgumu, bet man šķiet, ka līdz sisija nāvei es noteikti neatradīšu cilvēku, kuram ir tāds pats tamagočī, lai sisijs pavairotu dzimtu.
šodien bafijā endžels nogalināja vienu no galvenajiem tēliem. endžels lohs.