:
vilcienā ieraudzīju annu (man vismaz šķiet, ka viņu sauca anna) no tukuma mākslas skolas. viņa tur mācījās kādus pāris gadus un tad nozuda.
atceros, ka viņa taisīja māla lelli un pulējot tai noplīsa galva, un viņa teica
- šī šituāčija ir čik dramačiška
vispār viņa bija klusa un tā arī bija vienīgā reize, kad dzirdēju viņu runājam. vēlāk gleznošanas skolotāja kādai citai klusi stāstīja, ka anna esot gleznojusi peldošus cilvēkus ar dibeniem virs ūdens, skolotāja viņai prasījusi, kāpēc tie tik savādi peld, un anna teikusi, ka viņi visi ir miruši un tagad jūtas laimīgi. kopš tās dienas viņa arī pazuda.
šodien viņa bija rozā īsbiksēs un sarkanbalti svītrotā kreklā, tiem pašiem vieglajiem matiem. tukumā kopā ar kādu sievieti kāpa pa stacijas kāpnēm, sieviete viņai visu laiku skaļi vaicāja, kā viņai paticis šis viņu šodienas izbrauciens, bet anna neatbildēja.
atceros, ka viņa taisīja māla lelli un pulējot tai noplīsa galva, un viņa teica
- šī šituāčija ir čik dramačiška
vispār viņa bija klusa un tā arī bija vienīgā reize, kad dzirdēju viņu runājam. vēlāk gleznošanas skolotāja kādai citai klusi stāstīja, ka anna esot gleznojusi peldošus cilvēkus ar dibeniem virs ūdens, skolotāja viņai prasījusi, kāpēc tie tik savādi peld, un anna teikusi, ka viņi visi ir miruši un tagad jūtas laimīgi. kopš tās dienas viņa arī pazuda.
šodien viņa bija rozā īsbiksēs un sarkanbalti svītrotā kreklā, tiem pašiem vieglajiem matiem. tukumā kopā ar kādu sievieti kāpa pa stacijas kāpnēm, sieviete viņai visu laiku skaļi vaicāja, kā viņai paticis šis viņu šodienas izbrauciens, bet anna neatbildēja.