:
izcili, smadzenes, izcili.
vienkārši bravo.
gāju gulēt, ieslēdzu tv, skatījos, līdz sāku migt ciet. tad es to izslēdzu, pagriezos uz sānu un aizmigu.
un tad es izcili spilgti sapņoju, ka es televizoru neesmu izslēdzis, ka es turpinu to skatīties un pamazām migt ciet, bet es sapnī nevaru aizmigt. un man sapnī ir bezmiegs. un es stundām, kādām divām, skatos televizoru puspievērtām acīm. tad es sapnī iemigu, sapņoju par kaut kādu savādu balli, kurā elīza dejoja ar savu tēvu, visur lija viskijs un valdīja kaut kāda skumju atmosfēra.
un tad es pamodos sapnī tāds, it kā es būtu pārlietojies kaut kādas mistiskas vielas, knapi izvilkos no gultas, viss bija viens liels, liels vilnis, manas rokas, kājas un istaba. es mēģināju padzerties, bet viss lija pa grīdu, jo es streipuļoju. tad es atkal pamodos savā gultā, aiz muguras runā cilvēki, kas, kā jau sapnim pienākas, šķiet normāli. viņi runā un runā, man ir šausmīgs nogurums, tāpēc katru reizi, kad es mēģinu pagriezties vai pacelt galvu, lai paskatītos, kas tur ir, es smagi atkrītu atpakaļ gultā. mēs pajokojām, man piedāvāja uztaisīt maizīti. piekritu. ājā, visu visu laiku runāja apbrīnojami sakarīgi, par notikumiem, kurus es zinu nesapņu dzīvē, arī pulksteņa laiku telefonā apskatījos, kas nemaz nebija deformējis un rādīja, ka ir pusseptiņi. dzirdēju, kā izvelk no ledusskapja sviestu, bet uz maizītes tas smērējās ar kaut kādu smieklīgu skaņu, it kā kāds pirstu. pateicu to skaļi, bet neviens man neatbildēja. un turpinājās tikai šī maizītes smērēšanas skaņa visu sasodīto laiku, bet es nevarēju piecelties. un tā es ilgi klausījos maizītes smērēšanā, un atmosfēra kļuva arvien savādāka un savādāka, līdz man sāka kļūt bail.
tad es kaut kā pamodos, bet nu poh, kāpēc gan nepamosties vēl kādā sapnītī? un tā visu laiku. katrā kāds aiz muguras ar mani par kaut ko runāja, ja nerunāja, tad tur vienkārši notika krēslu dīdīšanās vai pretīgas skaņas, katra beigās bija bail. to visu starpā, šķiet, ka uz kādu pussekundi patiešām pamodos kādas trīs reizes, bet pēc acu samirkšķināšanas momentāni atkal iekritu aplī. un jā. visu laiku. vienu brīdi sapnī kļuva garlaicīgi, tāpēc sēdēju internetā. kaut kādā lapā ar putniņa ikonu.
un tad es pamodos, gulējis stundiņu, un gulēt vairs neiešu.
vienkārši bravo.
gāju gulēt, ieslēdzu tv, skatījos, līdz sāku migt ciet. tad es to izslēdzu, pagriezos uz sānu un aizmigu.
un tad es izcili spilgti sapņoju, ka es televizoru neesmu izslēdzis, ka es turpinu to skatīties un pamazām migt ciet, bet es sapnī nevaru aizmigt. un man sapnī ir bezmiegs. un es stundām, kādām divām, skatos televizoru puspievērtām acīm. tad es sapnī iemigu, sapņoju par kaut kādu savādu balli, kurā elīza dejoja ar savu tēvu, visur lija viskijs un valdīja kaut kāda skumju atmosfēra.
un tad es pamodos sapnī tāds, it kā es būtu pārlietojies kaut kādas mistiskas vielas, knapi izvilkos no gultas, viss bija viens liels, liels vilnis, manas rokas, kājas un istaba. es mēģināju padzerties, bet viss lija pa grīdu, jo es streipuļoju. tad es atkal pamodos savā gultā, aiz muguras runā cilvēki, kas, kā jau sapnim pienākas, šķiet normāli. viņi runā un runā, man ir šausmīgs nogurums, tāpēc katru reizi, kad es mēģinu pagriezties vai pacelt galvu, lai paskatītos, kas tur ir, es smagi atkrītu atpakaļ gultā. mēs pajokojām, man piedāvāja uztaisīt maizīti. piekritu. ājā, visu visu laiku runāja apbrīnojami sakarīgi, par notikumiem, kurus es zinu nesapņu dzīvē, arī pulksteņa laiku telefonā apskatījos, kas nemaz nebija deformējis un rādīja, ka ir pusseptiņi. dzirdēju, kā izvelk no ledusskapja sviestu, bet uz maizītes tas smērējās ar kaut kādu smieklīgu skaņu, it kā kāds pirstu. pateicu to skaļi, bet neviens man neatbildēja. un turpinājās tikai šī maizītes smērēšanas skaņa visu sasodīto laiku, bet es nevarēju piecelties. un tā es ilgi klausījos maizītes smērēšanā, un atmosfēra kļuva arvien savādāka un savādāka, līdz man sāka kļūt bail.
tad es kaut kā pamodos, bet nu poh, kāpēc gan nepamosties vēl kādā sapnītī? un tā visu laiku. katrā kāds aiz muguras ar mani par kaut ko runāja, ja nerunāja, tad tur vienkārši notika krēslu dīdīšanās vai pretīgas skaņas, katra beigās bija bail. to visu starpā, šķiet, ka uz kādu pussekundi patiešām pamodos kādas trīs reizes, bet pēc acu samirkšķināšanas momentāni atkal iekritu aplī. un jā. visu laiku. vienu brīdi sapnī kļuva garlaicīgi, tāpēc sēdēju internetā. kaut kādā lapā ar putniņa ikonu.
un tad es pamodos, gulējis stundiņu, un gulēt vairs neiešu.