:
- tev te mazs netīrumiņš.
- tev te mats pielipis.
- tev te caurums.
it kā visi mani pētītu ar lupu & mēģinātu saskatīt visus mazos sūdiņus. kur es atspiedies esmu, kādas man apakšbikses caur caurumiņu spīd, kādas krāsas kaķis man mājās ir.
- tev te mats pielipis.
- tev te caurums.
it kā visi mani pētītu ar lupu & mēģinātu saskatīt visus mazos sūdiņus. kur es atspiedies esmu, kādas man apakšbikses caur caurumiņu spīd, kādas krāsas kaķis man mājās ir.
Mūzika: disa - sun
:
biju saņemt naudiņu.
braucu uz tukumu, vilcienā gulēju. pēc tam ar māti veikalā pirkām man puķes.
aizbraucam mājās.
māte sāk stresot, ka laika neesot, ka mēs nepaspēsim. sāk dirst man virsū. pasākums sākas astoņos, tas atrodas tukumā. mēs atrodamies tukumā. ir pusē astoņi. tukums ir mazs. es varētu paspēt pat tad, ja ietu ar kājām.
braucam. māte (manāmi uzvilkta) groza stūri. valda tāda slāpētu dusmu atmosfēra. tad viņa ieslēdz radio, tur skan teilore svifta. tā mēs braucam ar teilori sviftu - dusmīgi.
izlienam ārā, ieejam iekšā, novelkam mēteļus, ejam lejā.
zālē viss ir fancy, daudz mazu galdiņu ar krēsliem, vīns par brīvu, kūkas un kūciņas, sulas, minerālūdentiņi, cepumiņi. paņemu vīnu un sēžu ar māti un tēvu. ielienam tādā pustumsas galdiņā. izdzeru vīnu, nekas vēl nav sācies. iesim pakaļ vēl. māte saka, ka labāk nevajagot - visi redzēšot. nuja, nubet protams, ka čikas, kuras strādā pie vīna galda, stučīs visiem apkārtējiem, ka es vīniņu daudz dzerot, ka nepilngadīgs esot, ka man kaķu mati uz žaketes un caurums biksēs.
dzeru, dzeru, dzeru.
runā gari un ilgi. sāk saukt cilvēkus. visiem liek kaut ko teikt. tad es sāku drebēt un just vēderā briestošu caureju. apkārt ir daudz tukuma krējumcilvēku, man dauzās sirds, un es gribu prom. visiem liek runāt mikrofonā. atcerējos, ka pirmo reizi, kad runāju mikrofonā, es biju ļoti, ļoti maziņš. bija kaut kāds pasākums, kurā jautāja, no kurienes mēs esam. es pateicu, ka no rīgas, jo es saputrojos sava prāta melnajā tukšumā, jo tolaik es rīgā uzturējos reizi pusgadā.
skatījos uz sarkano svecīti, kas dega stikla traukā, un balto galdautu, kas gaismā bija zaļš. un pūtu nost svecīti ar tādiem klusiem pūtieniem, kamēr neviens neredzēja un nejuta. un tad skatījos liesmas raustīšanos.
nujā.
visus izsauc. mani iebāž kā pēdējo. ak, jā, stūrī bija izlikti mani darbi, kurus es nevienam nebiju devis, kurus māte ar tēvu bija savākusi un iedevusi. un tie bija mani sliktākie darbi. tiešām.
jā. tad izsauc mani. pirms tam iztukšoju mātes šampanieti un tēva vīnu.
izeju priekšā.
kas man pasniedzot māxliņu, kur es mācoties, kur es mācījos.
nesaprotu, cik tuvu mutei jāliek mikrofons, uztraukti smejos un skatos aiz muguras. runāju. manas balss basi vārgulīgi pirž bungādiņās. šur un tur, to un to. visu laiku samiegtu esmutikapjucis seju, uztraucoties par to, vai man nav sasvīdis dibens.
atnāk čika, dod man čeku, runā, saka, ka noteikti esot vairāk uztraukusies par mani. jā, protams.
eju atpakaļ. sveša čika dod puķi, nobučo manu vaigu. māte pasniedz man puķes, kuras izvēlējos.
apsēžos. dzeru.
dzeru.
ēdu.
graužu.
pa to laiku vai visai zālei sadod puķes, visi runā, viss velkas, krēsli tik neērti, siera standziņas tik garšīgas, vīna tik maz, bet nepieklājīgi tā vienīgajam dzert.
tad beidzas svinīgā daļa, tad es skrienu pēc vīniņa. pa ceļam saskrienos ar tukuma skolas skolotāju, paspiež man roku, jautā, vai vēl kaut ko darot ar ģitāru. ne gluži. savācu daudz vīnus un maršēju gar visiem bijušajiem skolotājiem. pohuj.
dzerudzeru, aprijam kūciņas un ejam prom.
māte vēl uzdāvina dāvanu karti un naudiņu.
braucam mājās.
esmu mājās.
dzeru sieviešsidru.
nelabs.
braucu uz tukumu, vilcienā gulēju. pēc tam ar māti veikalā pirkām man puķes.
aizbraucam mājās.
māte sāk stresot, ka laika neesot, ka mēs nepaspēsim. sāk dirst man virsū. pasākums sākas astoņos, tas atrodas tukumā. mēs atrodamies tukumā. ir pusē astoņi. tukums ir mazs. es varētu paspēt pat tad, ja ietu ar kājām.
braucam. māte (manāmi uzvilkta) groza stūri. valda tāda slāpētu dusmu atmosfēra. tad viņa ieslēdz radio, tur skan teilore svifta. tā mēs braucam ar teilori sviftu - dusmīgi.
izlienam ārā, ieejam iekšā, novelkam mēteļus, ejam lejā.
zālē viss ir fancy, daudz mazu galdiņu ar krēsliem, vīns par brīvu, kūkas un kūciņas, sulas, minerālūdentiņi, cepumiņi. paņemu vīnu un sēžu ar māti un tēvu. ielienam tādā pustumsas galdiņā. izdzeru vīnu, nekas vēl nav sācies. iesim pakaļ vēl. māte saka, ka labāk nevajagot - visi redzēšot. nuja, nubet protams, ka čikas, kuras strādā pie vīna galda, stučīs visiem apkārtējiem, ka es vīniņu daudz dzerot, ka nepilngadīgs esot, ka man kaķu mati uz žaketes un caurums biksēs.
dzeru, dzeru, dzeru.
runā gari un ilgi. sāk saukt cilvēkus. visiem liek kaut ko teikt. tad es sāku drebēt un just vēderā briestošu caureju. apkārt ir daudz tukuma krējumcilvēku, man dauzās sirds, un es gribu prom. visiem liek runāt mikrofonā. atcerējos, ka pirmo reizi, kad runāju mikrofonā, es biju ļoti, ļoti maziņš. bija kaut kāds pasākums, kurā jautāja, no kurienes mēs esam. es pateicu, ka no rīgas, jo es saputrojos sava prāta melnajā tukšumā, jo tolaik es rīgā uzturējos reizi pusgadā.
skatījos uz sarkano svecīti, kas dega stikla traukā, un balto galdautu, kas gaismā bija zaļš. un pūtu nost svecīti ar tādiem klusiem pūtieniem, kamēr neviens neredzēja un nejuta. un tad skatījos liesmas raustīšanos.
nujā.
visus izsauc. mani iebāž kā pēdējo. ak, jā, stūrī bija izlikti mani darbi, kurus es nevienam nebiju devis, kurus māte ar tēvu bija savākusi un iedevusi. un tie bija mani sliktākie darbi. tiešām.
jā. tad izsauc mani. pirms tam iztukšoju mātes šampanieti un tēva vīnu.
izeju priekšā.
kas man pasniedzot māxliņu, kur es mācoties, kur es mācījos.
nesaprotu, cik tuvu mutei jāliek mikrofons, uztraukti smejos un skatos aiz muguras. runāju. manas balss basi vārgulīgi pirž bungādiņās. šur un tur, to un to. visu laiku samiegtu esmutikapjucis seju, uztraucoties par to, vai man nav sasvīdis dibens.
atnāk čika, dod man čeku, runā, saka, ka noteikti esot vairāk uztraukusies par mani. jā, protams.
eju atpakaļ. sveša čika dod puķi, nobučo manu vaigu. māte pasniedz man puķes, kuras izvēlējos.
apsēžos. dzeru.
dzeru.
ēdu.
graužu.
pa to laiku vai visai zālei sadod puķes, visi runā, viss velkas, krēsli tik neērti, siera standziņas tik garšīgas, vīna tik maz, bet nepieklājīgi tā vienīgajam dzert.
tad beidzas svinīgā daļa, tad es skrienu pēc vīniņa. pa ceļam saskrienos ar tukuma skolas skolotāju, paspiež man roku, jautā, vai vēl kaut ko darot ar ģitāru. ne gluži. savācu daudz vīnus un maršēju gar visiem bijušajiem skolotājiem. pohuj.
dzerudzeru, aprijam kūciņas un ejam prom.
māte vēl uzdāvina dāvanu karti un naudiņu.
braucam mājās.
esmu mājās.
dzeru sieviešsidru.
nelabs.