: sapnis
biju tukuma dzīvoklī. vēl vecā, neizremontētā. skatījos tv vecajā dīvānā. un smēķēju istabā. pa tv rādīja otro hariju poteru. tad es iegāju virtuvē. tās vidū stāvēja plīts.
vienkārši stāvēja plīts.
es piegāju tai klāt & tā sāka dzirksteļot, sāka liesmot, tā nebija ne iesprausta kontaktā, ne pievienota gāzes balonam, tā mazliet kratījās. es mēģināju spaidīt visu, kas uz tās ir, tur bija modinātājs un kas tik vēl ne. pat tos pašus riņķus, no kuriem liesma nāk, varēja grozīt. tad tā pārstāja dzirksteļot un uguņot. tad es izgāju uz balkona. tad man piezvanīja māte, pēkšņi es redzēju viņu. ar tēti aizbraukusi ciemos kkur tālu prom uz laukiem. tur ir nakts, liels, lielisks mežs & blakus tam veca ķieģeļu māja, pie kuras zilajā tumsā uz četrkāju atzveltnes krēsla sēdēja māte un runāja ar mani pa telefonu, priekšā nakts zili ķirbji. no mājas puspavērtajām koka durvīm spīdēja superdzeltena gaisma. tad es atgriezos pie sevis, redzēju savu seju un gaismu līnijas, viss bija tā saraustīti skaisti & tad es pār balkona malu pārlidināju cigareti ar oranžiem pirkstiem. un sapņu tukums ir lielisks. ja sapnī esmu tajā dzīvoklī, tas vienmēr šķiet tāds vientuļš, mazliet netīrs, bet plašs, & mājīgs un vienkāršs. un koki izskatās pēc mazām priedēm. un nekur nav neviena cilvēka. un klusums. tur vienmēr ir klusums.
biju tukuma dzīvoklī. vēl vecā, neizremontētā. skatījos tv vecajā dīvānā. un smēķēju istabā. pa tv rādīja otro hariju poteru. tad es iegāju virtuvē. tās vidū stāvēja plīts.
vienkārši stāvēja plīts.
es piegāju tai klāt & tā sāka dzirksteļot, sāka liesmot, tā nebija ne iesprausta kontaktā, ne pievienota gāzes balonam, tā mazliet kratījās. es mēģināju spaidīt visu, kas uz tās ir, tur bija modinātājs un kas tik vēl ne. pat tos pašus riņķus, no kuriem liesma nāk, varēja grozīt. tad tā pārstāja dzirksteļot un uguņot. tad es izgāju uz balkona. tad man piezvanīja māte, pēkšņi es redzēju viņu. ar tēti aizbraukusi ciemos kkur tālu prom uz laukiem. tur ir nakts, liels, lielisks mežs & blakus tam veca ķieģeļu māja, pie kuras zilajā tumsā uz četrkāju atzveltnes krēsla sēdēja māte un runāja ar mani pa telefonu, priekšā nakts zili ķirbji. no mājas puspavērtajām koka durvīm spīdēja superdzeltena gaisma. tad es atgriezos pie sevis, redzēju savu seju un gaismu līnijas, viss bija tā saraustīti skaisti & tad es pār balkona malu pārlidināju cigareti ar oranžiem pirkstiem. un sapņu tukums ir lielisks. ja sapnī esmu tajā dzīvoklī, tas vienmēr šķiet tāds vientuļš, mazliet netīrs, bet plašs, & mājīgs un vienkāršs. un koki izskatās pēc mazām priedēm. un nekur nav neviena cilvēka. un klusums. tur vienmēr ir klusums.