:
dāvis atkal skaļi klausās mūziciņu. to pašu, ko vienmēr. šī luks laik seks un tā.
vilciens pustukšs, turēju somu sev blakus. tad iekāpa večiņa melnā mētelī līdz potītēm, ap galvu maigi violets lakatiņš. krieviski kaut ko man uzdirš, es nerubīju, bet noņemu nost somu, pabāžu zem krēsla (besī ārā, es skaidri un gaiši deklamēju, ka es negribu, lai man kāds sēž blakus, visapkārt ir dahuja daudz brīvu vietu). tad viņa man apsēžas blakus un sāk kretinēt ārā.
izvelk no somas sarkanu bloknotu. izvelk roku krēmu. uzspiež uz plaukstas, pabraukā roku rokā. pabraukā, pabraukā. un braukā un braukā un tā roka pret roku skaņa, kad viņa braukā jau tik ilgi, ka šķiet, ka viņas roku krēms būs iztvaikojis vai ierīvēts līdz kaulam. tad viņa sāk vīlēt nagus. vīlē, vīlē, papūš, vīlē, papūš, beidz vīlēt. tad viņa saprot, ka uzpūtusi uz sava melnā mēteļa savus nagu putekļus. tad viņa tīra, tīra, nolaiza pirkstu un tīra arī visu pārējo, dubļu pilītes un tā. tad viņa pieceļas kājās un tīra sevi visu, braukā savas rokas pār savu slīdīgo mēteli un taisa to jobano skaņu. tad viņa atpogā savu mēteli, apliek to sev ap pleciem, apsēžas. nav ērti viņai, zem dibena mētelis rievu sataisījis, tad viņa kratās un kratās un bļe nu pizģets. tad viņa atver savu sarkano bloknotu, iekšā krievu teksta lapiņas. tad viņa izvelk lupu, noliek to uz teksta un turpina dīdīties. tā arī neko nelasīja.
zasulauka stacijā ir šis viens pluspunkts, kurā es nopērku etalonu. parasti tur strādā vecis ar šķidriem, īsiem matiem, kurš, bļe, vienmēr aizslēdz visu ciet stundu pirms darba beigām. un tad es nepaspēju nopirkt etalonu, tad es negribu maksāt 70 santīmus, tad es negribu braukt pa zaķi un riskēt ar piecīti, tad es ar savu tonnas somu velkos uz narvesenu.
un vispār man ir slikti.
vilciens pustukšs, turēju somu sev blakus. tad iekāpa večiņa melnā mētelī līdz potītēm, ap galvu maigi violets lakatiņš. krieviski kaut ko man uzdirš, es nerubīju, bet noņemu nost somu, pabāžu zem krēsla (besī ārā, es skaidri un gaiši deklamēju, ka es negribu, lai man kāds sēž blakus, visapkārt ir dahuja daudz brīvu vietu). tad viņa man apsēžas blakus un sāk kretinēt ārā.
izvelk no somas sarkanu bloknotu. izvelk roku krēmu. uzspiež uz plaukstas, pabraukā roku rokā. pabraukā, pabraukā. un braukā un braukā un tā roka pret roku skaņa, kad viņa braukā jau tik ilgi, ka šķiet, ka viņas roku krēms būs iztvaikojis vai ierīvēts līdz kaulam. tad viņa sāk vīlēt nagus. vīlē, vīlē, papūš, vīlē, papūš, beidz vīlēt. tad viņa saprot, ka uzpūtusi uz sava melnā mēteļa savus nagu putekļus. tad viņa tīra, tīra, nolaiza pirkstu un tīra arī visu pārējo, dubļu pilītes un tā. tad viņa pieceļas kājās un tīra sevi visu, braukā savas rokas pār savu slīdīgo mēteli un taisa to jobano skaņu. tad viņa atpogā savu mēteli, apliek to sev ap pleciem, apsēžas. nav ērti viņai, zem dibena mētelis rievu sataisījis, tad viņa kratās un kratās un bļe nu pizģets. tad viņa atver savu sarkano bloknotu, iekšā krievu teksta lapiņas. tad viņa izvelk lupu, noliek to uz teksta un turpina dīdīties. tā arī neko nelasīja.
zasulauka stacijā ir šis viens pluspunkts, kurā es nopērku etalonu. parasti tur strādā vecis ar šķidriem, īsiem matiem, kurš, bļe, vienmēr aizslēdz visu ciet stundu pirms darba beigām. un tad es nepaspēju nopirkt etalonu, tad es negribu maksāt 70 santīmus, tad es negribu braukt pa zaķi un riskēt ar piecīti, tad es ar savu tonnas somu velkos uz narvesenu.
un vispār man ir slikti.
Mūzika: šī luks laik seksssssss