lmr

Arhivētais

1. Oktobris 2012

21:29: bijām ekskursijā siguldā. gājām entos kilometrus pa kalniem, apskatījām random lietas un izbraucām ar vagoniņu. tad atbraucām atpakaļ, ar lindu pisinājāmies pa centru, es netīšām viņas lapsas šallei norāvu asti, mēs to sadalījām pa gabaliņiem un bāzām aiz bikšu priekšas. pārdevējas ieplēta acis, sievietēm no rokām izkrita tas, ko viņas nesa. tad mēs uzzinājām, ka rasai no mūsu kursa vilciens iet pēc stundas un satikām viņu, tad mēs gribējām barot putnus, bet putni gulēja, tāpēc mēs izlikāmies par putniem un mēģinājām noķert maizes gabaliņus. tad atlikušo maizi atstājām maisiņā uz soliņa ar zīmīti bomzim, klāt 3 novēlējumi. tad izrādījās, ka rasa nokavēja vēlvienu vilcienu, jo tas gāja 10 minūtes ašāk kā domāts. tad mēs uzkāpām uz perona un aizgājām līdz sliežu galam, kurā manu roka pārņema savāda sajūta, it kā es sajustu tuvumā esošu elektrību,tāpēc gājām prom. rasa iekāpa vilcienā, es nopirku salvetītes (man ir superiesnas, esmu izlietojis tualetes papīra rulli un divas salvešu pakas dienas laikā, man šķiet, ka man būs kreveles uz deguna), izgājām ārā uzpīpēt, pie mums pienāca viens savāds vecis, kurš nesakarīgi vervelē, es jamo jau iepriekš biju redzējis un nesapratu neko, ko viņš teica.tur rokās savu tačskrīna telefonu un jautā kaut ko par izpalīdzēšanu, bet tālāk neko vairs nevar saprast. apjukuši sēdējām un pateicām,lai pajautā kādam citam. tad viņš aizgāja prom. un atnāca atpakaļ, atkal vervelēja, linda teica, lai viņš iet prom. tad viņš sāka dejot mūsu priekšā un tad sāka normāli runāt. tad mums bija bail un mēs aši aizgājām prom. tad es pabeidzu cigareti un redzēju, ka trešais ir stacijas pieturā, tad es pateicu lindai atā un skrējuskrēju kā vējš uz autiņu no origo un paspēju kā boss.

Powered by Sviesta Ciba