lmr

Arhivētais

12. Augusts 2012

13:24: vakar kurīju un klausījos pie bērnunama čurājošā vīrietī, tecēšanas skaņa atbalsojās visā ielā. sēdēju uz palodzes un smaidīju.

šodien no rīta aizgāju gleznot uz iļģuciema lidostu. ne gluži lidostu, bet blakus, kur ir tikai ceļi, zāle, atkritumi & apkārt lidojoši cilvēki. atradu jauku vietu, pietecējusi pilna ar ūdeni, izveidojies tāds jauks, mazs dīķītis, bet dīķīša krastā ir kastes. kalns ar vecām koka kastēm. un tur bija daudz lapseņu. negleznoju kalnu, gleznoju mājiņas tālumā aiz dīķīša & dīķīti. izskatās pēc sūda. gāju mājās, klīdu pa pamestajām ēkām līdz manā virzienā sāka nākt divi smaidīgi cilvēki ar koku rokā. nu tādu, tādu kā vāli. tuvojas man, ļauni smaida, tur to vāli vienā rokā un tad tā ieklapē pa otru, lai var dzirdēt to vālesatsišanāspretādu skaņu. smaida un tuvojas.

piezvanīju lindai, jamie aizpisās.

atvilkos mājās un sēžu. sēžu. es visu vasaru sēžu.

pizģets.


dažreiz, kad es sēžu uz palodzes un kurīju, man šķiet, ka mans ķermenis mani pēkšņi izgrūdīs pa logu. nu tā - bez manas pavēles.
vispār es gribētu izkrist pa logu. būtu forši.

Powered by Sviesta Ciba