lmr

lmr @ 22:04: viss bija labi! iztiku arī bez kuņģa čūlas.

tikai šausmīgi, kādai apokalipsei man prātā bija jāiet cauri, lai tiktu līdz finišam.

pēdējā prezentācijā es biju dzirkstošs, runāju skaidri, neminstinājos, par maniem jokiem smējās, es beidzot jutos savā ādā publikas priekšā, un aplaudēja man arī plaukstas sitot spēcīgi. beidzot biju pārstājis uzskatīt publiku par niknu vilku baru, kas tūliņ pārkodīs manu rīkli, mēģināju apkārt sēdošos uztvert kā parastus cilvēkus, tik pat jaukus kā annemarija, pie kuras paliku visu pagājušo nedēļu.

atklāšanā bija maz cilvēku. paralēli tai notika vīna fests, un uz pilsētu bija atbraucis kaut kāds populārs komiķis, kuru visi skrēja skatīties. nebija pat kuratore - aizbraukusi uz angliju pie tuvas radinieces, kas smagi saslimusi. draugi nokavēja pašu atklāšanas brīdi, bet nu ai, tik un tā biju ļoti priecīgs. puķes arī man neviens nedāvināja. uzdāvināja kastani, laimas "miku" un cigaretes. ziedus tāpat nebūtu varējis aizvest atpakaļ uz latviju. forši, ka esmu vienā muzejā ar lūkasu krānahu vecāko. šo to jau paspēja nopirkt.

finālā visi sēdējām pie liela, svinīgi klāta galda ar trim svecēm zem kristāla lustras, annemarija pienesa mums ēdienu, viņas vīrs staigāja ap galdu un papildināja glāzes.

nejutos pelnījis tādu laipnību, kāda man tika izrādīta visu nedēļu.

prāmis bija pretīgs. romantika bija ļoti "tacky" un smieklīga, bet isabelle ir vienkārši noplukusi un šaura, publika arī drausmīga. uz klāja visi lamājās un spļaudījās, aiz kajītes durvīm ilgi gaitenī stāvēja bars ar krieviem, pudeles rokā, garām tikt nevarēja, nepārtraukti lamājās un rēca. naktī gāju garām viņu kajītei, tur durvis vaļā, tumsā gultās apsegti krācoši alus vēderi, no segām ārā lien kājas. kajītē biju viens pats.

jūtos tā, it kā prom būtu bijis mēnesi. esmu noguris, gribu un beidzot arī varu atpūsties, bet cilvēki jau sāk mani tirdīt, un jau iekšā sācis grauzt tārps. šovakar piezvanīja brālis. gribot parunāt klātienē. par ko - neteikšot. atbraukšot pie manis rīt no rīta. tā nu man nekas cits neatliek kā prātuļot, kādas šausmas viņš man varētu teikt. ticamākais jau, ka tas būs nekas sevišķs, BET JA NU?