lmr

lmr @ 10:23: sapnī skatījos ārā pa logu. pasaule bija ļoti maza un plakana, tā stiepās tikai līdz redzamajam horizontam. iela bija izgriezta ārā no pasaules, tās vietā bija caurums, caur kuru redzēju mākoņus un sauli. ja mākoņiem parasti ir tumšs dibentiņš un tie ir diezgan horizontāli, tad sapnī mākoņi bija izmētāti katrs savā virzienā, ar tumšajiem dibentiņiem augšā, apakšā vai pa diagonāli. debesis ap mazo pasauli bija tik mazas, ka tās varēja uztvert kā lodi, jo redzēju tām augšu un caur izgriezto ielu arī apakšu. lai gan saule bija zem pasaules, viss tik un tā bija gaišs. labajā pusē debesīs bija maziņš un tumši zaļš mākonītis. pēkšņi pagalma vidū no debesīm ielija mākonis. tas mutuļoja kā pienains šķidrums, kas ieliets gaisā un ar to vēl nav pilnīgi sajaucies.

vēl es sapnī biju ceļojumā. visu ceļojuma laiku es tā arī nepametu viesnīcu. es biju šausmīgi lēns, pamodos vēlu, un kad iznācu no dušas, visi draudziņi jau bija atnākuši atpakaļ uz viesnīcu. teica, ka pagājušas jau trīs dienas. stāstīja, cik forši viņiem gājis.

nekur tālu no realitātes aizplūdis miegā nebiju, aptuveni tā arī pavadu pēdējo laiku - dzīvoklī. pasauli pārsvarā redzu caur logu. tik daudz gribētu apskatīt, bet nedrīkstu, sēžu dzīvoklī un gleznoju. gleznoju debesīs kaktu.