viena no spilgtākajām bērnības atmiņām man ir tieši garāmbraucošo mašīnu izraisītā gaismas izskriešana caur istabu, kamēr naktī mēģinu aizmigt, un koku zaru kustīgās ēnas uz griestiem, no tām man bija bail, es tajās redzēju visādus mošķus. atceros, ka zem spilvena kādu laiku turēju lielu koka karoti, ar ko aizsargāties, ja mošķi tiek istabā. nazīti neturēju, negribēju sagriezties un negribēju arī mošķus nogalināt, tikai atgaiņāties.