lmr @ :
kompozīcijā heinrihsons uzdevis tēmu "spriedze".
un man tā nepatīk! man nepatīk par to domāt. es uzreiz izjūtu visu to aizmirsto un pārdzīvoto spriedzi, kā manas zarnas sienas mezglos, es svīstu aukstus sviedrus, drebu, sakosti zobi un dūrēs savilktas rokas, un skatieni acīs duras kā dunči, un sirdspuksti trīs reizes ātrāki.
viņš lika mums lasīt ziņas, lai mēs izjustu spriedzi. izrādās, ka vairums kursā nelasa ziņas. es pārsvarā pārskrienu pāri virsrakstiem un uzklikšķinu uz smieklīgākā. bet no ziņām es negūstu spriedzi. tās vienmēr ir sliktas, un laika gaitā tās uzaudzējušas kaut kādu nejutīgu ādu, jo nu cik var līdzi just un dusmoties, un baidīties, vai tā nav tikai normāla parādība cilvēka dabā - novērsties no sliktā?
un man tā nepatīk! man nepatīk par to domāt. es uzreiz izjūtu visu to aizmirsto un pārdzīvoto spriedzi, kā manas zarnas sienas mezglos, es svīstu aukstus sviedrus, drebu, sakosti zobi un dūrēs savilktas rokas, un skatieni acīs duras kā dunči, un sirdspuksti trīs reizes ātrāki.
viņš lika mums lasīt ziņas, lai mēs izjustu spriedzi. izrādās, ka vairums kursā nelasa ziņas. es pārsvarā pārskrienu pāri virsrakstiem un uzklikšķinu uz smieklīgākā. bet no ziņām es negūstu spriedzi. tās vienmēr ir sliktas, un laika gaitā tās uzaudzējušas kaut kādu nejutīgu ādu, jo nu cik var līdzi just un dusmoties, un baidīties, vai tā nav tikai normāla parādība cilvēka dabā - novērsties no sliktā?