lmr

lmr @ 21:20: sestdien dejoju klubā, aizvēru acis un kratīju matus kā pilnīgs mežonis, un atsitu vaigu pret sakarsušām restēm, apdegu.
bet nu vispār man ir uznācis spars. es patiešām zīmēju un patiešām gleznoju, es aizeju tikai uzpīpēt vai paēst, nevis kavēju vai stūrī lasu bībeli. un man pat brīžiem sanāk, un tad man uznāk baigais azarts. šodien gleznoju modeles bikses. viņa guļ uz podesta telpas vidū, rokas uz krūtīm kā līķim, apspīdēta ar loga gaismu no apakšas. krokoju audumu ceļgalos un gleznoju vīli un krokas uz vīles. un ir tie maģiski brīži, kad sāk strādāt ilūzija, nu es tur sēžu un slauku ar lupatiņu ārā krokas gaismu, un pēkšņi no kaut kādiem izplūdušiem krāsu laukumiem tā parādās, tai var noticēt.