starpskatē skolotāji vēroja tumsā noliktus kursabiedrenes darbus. heinrihsons paaicināja rebeku, jo viņa vienīgā bija ģērbusies gaiši, un lika viņai stāvēt tā, ka saule krita tieši uz viņas gaišajiem svārkiem, un saule svārkos atstarojās un izgaismoja tumsā noliktos darbus. tas bija skaisti, rebeka tur stāvēja, ar rokām papletusi svārkus, un ar tiem izgaismoja tumsu.