lmr

lmr @ 21:50: sestdien beidzot svinēju dzimšanas dienu. naktī es skatījos, kā dīrā briedi.
pa gabaliņam ādu atdalīja ar nazi. varot arī tā, viņš teica, un pabāza zem brieža ādas roku. es redzēju viņa pirkstu redeles caur brieža muguras ādu. briedim spalvā vēl lēkāja blusas. kājas garas, skaistas, viņš tām novelk ādu, apakšā bālas, skaistas cīpslas. atgāž brieža galvu un parāda man tā zobus, tad atgriež ādu pie acs un rāda man, kā tā izskatās zem. atgriež vēderu. zarnas kā telefona vadi, nieres, kuņģis, akna. parušinās ar kailo roku dziļāk, izvelk plaušas un sirdi. visi tie orgāni izskatās kā atsevišķi dzīvnieki, nu tur - plaušu medūza, zarnu čūska, un tad ir sirds, kas izskatās pēc zieda. pēc neuzplaukušas tulpes, pēc pumpura. nu, vai dieviņš nav ģeniāls? sirdi izveidot kā pumpuru. miesa arvien vairāk atgādina ziedus, viss dabā ir saistīts. miesa dziļumā ir mazliet perlamutra, pārvilkta ar plēvīti.