lmr

lmr @ 11:18: man laikam pirmo reizi mūžā sāp galva.
un es nezinu, vai to var saukt par galvas sāpēšanu, ja man tikai nedaudz sāpīga šķiet manu mazo smadzenīšu sišanās pret galvaskausu.

man ir milzīgas pohas, manā somā ir mistiska fanta un es aizmigu taksī. viss, ko no brauciena es atceros, ir tas, ka es gulēju kā akmens, bet taksists bija dusmīgs un viņam bija smieklīga cepurīte. tāds kā melns origami kuģītis, bet varbūt es to izdomāju, bet tas ir vienīgais, ko no viņa atceros - dusmas un cepurīte. un vēl es dejoju, jo man ļoti patīk dejot. dažkārt iztēlojos, ka no manis dejojot varētu novilkt visas drēbes un iemest senatnē, akmens laikmeta cilvēku alā, un es ar neko neatšķirtos no dejojošajiem (cik savāds vārds, jojo) ap ugunskuru.

bet vispār bāc. uz skolu es nevaru iet, jo jūtu smadzenes un noteikti drausmīgi smirdu pēc alkohola, bet nākamo nedēļu es noteikti pavadīšu tikai tur līdz desmitiem vakarā, jo es NEKO neesmu pabeidzis.

ai!