lmr

10:13: patīk atspīdumi. aiz loga brauc rēgu vilciens, caur kājām un grīdu spīd sasalusi zeme, caur galvām lidinās laternu uguntiņas, caur manu seju triecas zili stumbri un debesis, pa labi cilvēku galvās saullēkts. stacijas ēka skatās pretī ar manām acīm.
un visi tie izļodzītie attēli rīgas spoguļstiklos, kolonnas trīs līkumos, autobuss saspiežas un izplešas. peļķēs lido putni, es staigāju pats uz sava spoguļattēla, mans papēdis pie mana spoguļa papēža, tad es pazūdu apļos.