skolotāja runā tik ātri, ka grūti saprast. dažus vārdus izrunā nepareizi, bet kopiespaidā sakarīgi.
vienreiz iegāju kabinetā, apsēdos. abās galda malās divi lieli platekrāni rāda datorā notiekošo - viņa atvērusi gūgli, tur bilžu meklētājā ierakstījusi "unicorn snake", un tur vienradze čūska. pulkstenis vienmēr nepareizs, divpadsmitos rāda divus naktī. vienreiz apspriedām mūsu izvēlēto botero elles vārtu gleznu. galu galā lielāko daļu abu stundu runājām par elli. ārā lija lietus, rebeka izskatījās tā, it kā tūliņ sāks raudāt. skolotāja izplūda nenoteiktā savu problēmu izklāstā. viņa visu laiku "peldot", runāja par mīlestību un dunča duršanu mugurā. kādu mēs gleznotu savu elli, viņa vaicāja. madarai elle būtu visa balta, artai ellle būtu francija, līvai būtu orģijas ar slavenībām. man būtu divas elles. viena smieklīga mazo grēku elle, kurā veikalā nozogu košļeni, otru es nevarētu ne uzgleznot, ne uztaisīt. tā būtu kliedzoša tumsa, balstīta uz tausti, skaņu un ožu. varbūt es izstarotu mazu sēpijas gaismu dažus centimetrus ap sevi kā manā drausmīgajā murgā, kurā es pamodos pelnu istabā, iededzu gaismu, bet tā gandrīz neko nespēja izgaismot. no gultas pildījuma izskrāpējās laukos nošautais suns rego, es viņu glaudīju un gribēju skriet stāstīt vecmammai, bet viņa jau klauvēja pie durvīm. arī viņa bija pelnu pelēka, apsēdās dīvānā ar sirmā rego izkārpīto caurumu, glāstīja viņu. dzirdēju koridora durvis aizveramies, paskatījos, kas nāk. koridora tālienē redzēju sēpijas gaismā šurp slīdošu vecmammu, lai gan viena jau sēdēja manā gultā un glaudīja rego. paskatījos aiz muguras - viņa joprojām sēž. lēnām atslīdēja sēpijas vecmamma, abas tiekoties kļuva ļoti histēriskas un niknas, sāka kliegt, rādīt viena uz otru ar pirkstiem un teikt, ka norādītā vecmamma ir mirusī, bet viņa pati īstā. abas lakatiņiem uz galvas, viena melnbalta, otra sēpijas, rego uz abām rej. šausmas visvairāk man šķiet sēpija, un tas tikai un vienīgi sapņu dēļ. kas ir ļoti savādi - kā tie var tik ļoti ietekmēt bailes realitātē? vienreiz vētrā pagrabā gandrīz apraudājos, jo čakarējās elektrība un gaisma dega tikai pa pusei. skrēju augšā pa koka pakāpieniem, caur kuriem tumšumā manu potīti noteikti sagrābs kāda roka.