nospied modinātāju trīs reizes, atver acis, skaties uz griestiem un bildēm pie sienas, uz lindas taisīto oskaru, uz salijušiem ceļgaliem, uz freida zēna portretu, uz skici, kurā braucu ar trīsriteni, tikko ar rokturi mašīnai norāvis spoguli, uz švankmajera alises pastkartēm, uz šagāla levitējošo dzimšanas dienas buču, uz gogēna ēģiptiskajām sievietēm, uz modiljānī mandeļacīm, uz karavadžo gorgonu, uz lindas pie rozā papīra pielīmēto pieneni, uz el greko, uz igauņu dabas aizsardzības plakātu, uz savu bērnudārza fotogrāfiju, kur esmu baltās zeķbiksēs un dzeltena kartona saulīti ap galvu, uz pasaules karti, ko nekad neiemācos un kurā pārsvarā vertikāli braukāju ar pirkstu, iztēlojoties visus dabas ekstrēmus, uz aizmigušu lindu pidžamā, viņai apkārt izmētātas aliasa kārtis, viena pidžamas kabatā, uz smieklīgi restaurēto ecce homo, uz mazu balinātu matu brāli, kas kā šausmenē iepletis rokas pie vecāku istabas sienas, uz no muminu adventes kalendāra izgriezto morru galvgalī. izbīdi vienu kāju no segapakšas, tad pārējo ķermeni. ieštepselē sildītāju, uzvelc zeķes, garās apenes, caurumainu tēkreklu. aizej uz tualeti, pa ceļam kāp pāri lina atgriezumiem, zeķēm, skumjam pašportretam un plikam pašportretam. skaties piecas minūtes spogulī. tas esi tu - taukainiem matiem, taukainu pieri, plakstiņiem un degungalu, vaigus svītro ēnas no skropstām, vēnas uz rokām izspiedušās, fonā slikti uzvilkts audekls koridorā, kas jāpaspēj nogruntēt līdz otrdienai. uztaisi kumelīšu tēju ar pašu sviesto medu, uzpīpē pēdējo cigareti, nobriesti dienai un apskauj sildītāju.