lmr

lmr @ 18:27: gāju lietū uz tramvaja pieturu. visa zeme slapja, piles sitas peļķēs un sprakšķ, laternu gaismas atspīd zemē un izgaismo piļu šļakatas, zeme pilna sprādzieniem. tramvajs kavē, atnāk gandrīz tukšs, visi logi aizsvīduši. apsēžos, nobriestu grāmatas lasīšanai, mēģinu kaut ko saskatīt caur logu. pie operas tas sāk griezties pa kreisi, viss slikti. izlecu ārā merķeļa ielā, biju iekāpis sestajā tramvajā, nevis piektajā. tur uzrakts ceļš, trotuārs sarāvies, lietussargi padara cilvēkus daudz platākus, netieku garām, perifērijā plivinās mana pižika stulbās ausis, esmu izmircis un skrienu uz trešo. redzu, kā tas pabrauc garām, luksofors man rāda sarkanu, tad zaļu, es skrienu un paspēju. viss pilns, esmu iespiests pie durvīm, sirma kundze mīdās man uz purngaliem, apķērusi visus savus maisus. 13. janvāra ielā viņa izgrūž mani ārā, es gandrīz paklūpu, ielecu atpakaļ un pavadu ceļu tiekot netīši apgramstīts vai apgramstot kādu citu - citu kapuču slapjās, pūkainās malas berzējas man acīs un mutē, manas plaukstas beidzas tieši tur, kur ir citu cilvēku dibeni, pirkstus slapina sievietes somiņa, priekšā kāds izdomā kādu apzagt, bet viņu pieķer, tantes skrien caur visu autobusu pie savām sirmajām draudzenēm, viņu lielo dibenu daivas grūsta mani pasažieros, kāds vēl izdomā nopirsties. izlecu ārā, vairs nelīst. pie veikala nav gājēju pārejas, tādēļ visi izkāpušie vienotā ekstrēmistu barā skrien pāri ielai dubļos, kamēr no abām pusēm brauc mašīnas. mājās eju ar iedegtu telefona lukturīti. kāds no pretējās mājas pa logu izlidinājis maisu ar netīriem tualetes papīriem, tie visi izmirkuši un brūniem pleķiem, no mistiskā melnā cauruma mājas stūrī dvako pēc kanalizācijas. pie durvīm salst tas pats kaķis, kas tur sēž jau visu šo nedēļu. mājās paskatos pa logu - kaut kā trūkst. kāds nozāģējis milzīgo papeli, kurā pagājušajā gadā vēroju vārnu bēbīšus. tagad tur tikai milzīgs celms.

nesen naktī gāju mājās. milzīgajā, tukšajā ēkā, kurā dažkārt vakaros logos midžinājās metināšanas gaismas un braukāja mašīnas, kad paslepus biju uzkāpis kalniņā un skatījos pa loga maliņu, tagad atrodas interneta veikals 220. pretējās mājas pēdējā stāvā caur elipses lodziņiem spīdēja disko gaisma, debesīs rotēja balti gaismas stari no gaismekļa uz balkona. pilsēta nāk iļģuciemā ar veikalu, disko gaismu un zāģi.