lmr

19:51: no rīta tukumā gāju dušā, noģērbos, skatījos spogulī. rekur esmu es - ar matiem gaisā, līku, taukainu degunu ar pumpu, pelēcīgiem zobiem, aizkritušu ausi, ar lielu dzimumzīmi pie atslēgas kaula, pa kreveles svītriņām zem padusēm, bedri krūšu kaulā, švīku pār vēderu, aklās zarnas rētiņu, vājām rokām ar šķību tetovējumu. logus nosedzošajām vīnogām nokritušas lapas, tagad spoguļattēlā var redzēt arī kaimiņu māju un lai jau skatās. dušā sākas saullēkts, kaimiņu māja spīd rozā ar melniem logiem un aizsvīst.

pēc dušas kratos pie ausu ārsta. iepūš katrā ausī, tur paburbuļo, degunā man ieliek divas metāla adatiņas ar vates galiņiem. tad ar adatām degunā eju apsēsties pie cita galda, kur man zem auss paliek paplāti un ar milzīgu šļirci bez adatas ausī šļāc siltu ūdeni tādā ātrumā, ka šķiet, ka ausī iebāzts urbis ar vates pikucīti galā. apkārt šļakstās sērs, ūdens tek man uz džempera. tad man degunā bāž gaisa pūtēju ar metāla uzgali. jāpasaka trīsdesmit trīs, jāaizspiež kreisā nāss un jāaizver mute, tad manā nāsī ielaiž tādu gaisa strūklu, ka es sabīstos, bet ausī viss pārvietojas. ir labāk, bet nav pavisam labi. viss esot mana līkā deguna starpsienu dēļ. ja pēc nedēļas nebūs labāk, jātaisa rentgens.


jūtos ļoti labi, jūtos dzīvs un priecīgs.