lmr

lmr @ 22:05: es joprojām nespēju vārdos ietērpt, cik priecīgs es esmu, ka man ir šī grandiozā iespēja dzīvot! es šausmīgi priecājos par sava spermatozoīda pasteigšanos! paldies man?

kā es varu kustēties, kā es varu katru soli spert citādāku, kā es darbojos kā milzīga puķe, kā dārzs, kuru cilvēki var ravēt, apliet vai apbērt ar mēsliem. es turpinu spītīgu dzīvi un man ir tāds prieks!

kad es mazgāju savas paduses virs ribu apsējiem, es domāju par sevi kā augu, kas mazgā savus dabiskos locījumus, un man tik ļoti patīk! mazgāt savus diļļu matus aukstajā ūdenī, jo atslēdza silto, un mazgāt savas stiegrainās kājas un mīlīgo nabu.