šodien nevaru saprast, kur ir 21. gadsimts, kur debesskrāpji un viss smuki kā filmās, jo manas taciņas ir bruģētas stikla lauskām, blakus dzīvokļu mājā ūdeni piegādā liela mašīna reizi nedēļā, aiz operas vīrietis žņaudz un skūpsta sievieti, autobusi kavē pusstundu un, laižot ārā citus, manu vietu aizņem apaļa babuļa ar trako dienu maisu, un viss ir šausmīgi skaļi.