lmr

lmr @ 21:19: nāku mājās no veikala, grimstu līdz potītēm purvainos dubļos, iela tumša visā garumā, pa labi betona sētas stabi, vienam savāda kontūra, kāds aiz tā stāv. atspiedies un kādu gaida, varbūt čurā, pametu skatienus, nevaru saprast, redzu seju vai muguru, esmu garām, pēkšņi sauc, atskatos, viņš skrien virsū, atpletis rokas un kliedz krieviski man nesaprotamus vārdus, es bēgu ar olām un tualetes papīru, mājās dreb rokas un nevaru atslēgu trāpīt caurumā.

man nekad nav bijis tādu saskaršanos. ja neskaita tukumu pirms daudziem gadiem, kad čigāni man gribēja atņemt stikla krāsām apgleznotu burciņu, kuru no pulciņa nesu mammai. sāku raudāt un viņi aizgāja.