lmr

lmr @ 11:35: visu vakardienu no badmintona volāniem lipināju eņģeļus. tumšmati ar viltīgu seju - ou, izglāb mani, muskuļotais endžel, viņa saka, un viņai ir dzimumzīme virs sarkanajām lūpām, un tad top rozā kareivis ar rozā zobentiņu, kuru izmanto uzkodu uzduršanai. viņam ir drātiņu rokas, aptītas ar marli, viena iespiesta sānos un otra (ar zobenu), pacelta gaisā. piu piu, viņš sabiksta lego ļaundari.

šodien nevaru atrast savas skeletgalvu zeķes. vecmamma parasti noņemas ar izmazgāto veļu, sakārto visu kaudzītēs, manas apenes dāvim un man - dāvja. jau redzu, kā tās gruzd krāsniņā, kā viņa zvana guntiņai un saka, ko uzgājusi veļas žāvētājā.. varbūt es pats nemaz neredzu, ko kājās velku, ar šitām lietām nevar jokoties, tas ir traks numurs, varbūt tāpēc es tāds dusmīgs visu laiku, ar tām sātanistu zeķēm kājās. katru reizi, kad uz ilgāku laiku izeju no istabas, viņas uzšķirtais mateja evaņģēlijs tiek pastumts tuvāk man.