lllapsinja

11:00: Vakardiena ka jau vakardiena ar divām atkāpēm:
1. Brīdī, kad mēs ar dārgo un mazo sēdējam parkā un ēdām frī kartupeļus un diskutējām par, pārīšiem, iemīlēšanos es pateicu maģiskos vārdus - "Kapēc man vairs neviens nemetas virsū aiz lielas mīlestības?" Nepagāja ne sekunde un man mežonīgā ātrumā pielidoja zvirbulis un izrāvis man kartupeli no rokas aizlaidās. Es gandrīz sirdstrieku dabūju, dārgais no smiekliem gandrīz pa zemi vārtījās.
Vot tev - neizrunājies lieki mīļā.
2. Vakarā mazais smuki paēda un aizgāja čučēt. Pēc apmēram 1.5 stundas dārgais ieiet istaba un smiedamies iznak āra ar tekstu - "mamma atnāc paskaties uz savu bērnu"
Mazais pielicis pamperu tā, ka istabā nav iespejams elpot klusiņām guļ gultā ar acīm vaļā, nekustas un visa viņa būtība pauž - "A varbūt vecie šito nepamanīs?"
Tādi lūk pīrāgi. Mazais katrue dienu rāda jaunus brīnumus un mammai jāmācās neizrunāties.