manas modrības hronikas

tik sāļaskā manis sasālītā zupa, gribēja birt tās lāītes.bet apstājās process. tās nevarēja citiem redzot slacīt iesārtošos vaibstus , vēl vairāk atļaut kādam pieklauvēt pie dvēseles kāršu namiņa ar vienu pūtienu. visi zin, kāršu namiņi ir sabrukšanu,līdz ko uzpūš viesulis - tiek ielaists sabrukšanas neatliekamais solis.
un visam un vienmēr ir savs iemesls, bet reizēm mēs to neapzinamies,jo slēpjamies paši no sevis.