manas modrības hronikas

par vienu sūda mēslu var iegūt dusmas, var iegūt nerunāšanu, ignorēšanu, un tad vēl tev pārmet, ka tu ar kādu nerunā.
bet es nevaru unāt, ja mani iespaido teiktas, es negribu pateikt vēl kaut ko sviestainu.
bet šodien es centos, es lakstīju, dziedāju, biju muļķe vakara krēslas skautajās ielās, kur atmirdzēja ugunis no lielveikalu rotājumiem. es dejoju, lai gan tas man nesanāk, tur es esmu nulle, bet es centos. es kliedzu,lai mani sadzird, bet tas laikam bija gana veltīgi. bet tomēr, viss beigu beigās kārtējo reizi paliek neizrunāts, bet tā varbūt ir arī labāk. piever acis, līdz nākošajai reizei. baudibrīžus, kamēr tā reize kavējās. un man pat tas zināmā mērā patīk, jā.
..
un vēl es gribu uzdāvināt rozā rokassomiņu savai trakajai kaimiņienei, es patiešām to gribu. gribu,lai paliek siltāk, tur iekšā,vismaz kādam.
..
bet nožēlojami, draugs mani nopērk par trīs košļenēm, nē, nejau es esmu lēta, bet es nenovērtēju to, kas man ir līdzās.
esmu paties skābēts gurķis, kura aromāts reizēm ir dzēlīgs, ka koš pat nāsis, man ir kauns par sevi.