manas modrības hronikas

es nezinu,ko es gribu,zinu tikai to,ko es negribu.
es negribu , lai kāds mani smacē nost, jo nevēlos rakstīt tajā pašā rokrakstā.
negribu, lai manis dēļ, kādsbūtu vainīgs, jo aplausējis rādītājpirkstu.
negribu, lai mani iedzen slazdā, kur neredzu dienasgaismu un putnus ar sarkaniem puncīšiem.
negribu,lai kāds būtu atkarīgs no manām neizdevušām smalkmaizītēm, kas garšo pēc aknu mērces.
negribu beigt lakstīt pa peļķēm un kafeijnīcā sabērt piparus sulas glāzē. es to negribu!
esmu āksts, kurš raud rozā asaras, kādreiz