manas modrības hronikas

galvā simtiem domu jaucas, no Šivas un Višņas, līdz Rigvēdām un fikusiem. un manā govjkrūzītē slīkst liepziedu tēja.
pat mans globuss ir apgāzies, un es ceļoju uz Nekurieni.
man kājās ir zaļās zeķes, un kreisā kāja ir mazliet slapja, jo es iekāpu māsas izlietajā vielā, ko laikam sauc par ūdeni.
un vēl ir pilnmēness. un manas acis ir miglainas, tādas duļķainas, un tas laikam nozīmē, ka laiks ir atvilkt elpu.