manas modrības hronikas

cilveeki, kas nav krietni, meklee sev draugus, ar kuriem pavadiit kopaa dienas, un beeg no sevis,jo, buudami pashi ar sevi, vinji atceras daudz nepatiikama un par taadaam lietaam domaa arii naakotnee, bet kopaa ar citiem tas piemirstas..vinji nevar panest priekus un beedas sevii, jo vinju dveesele ir nemitiigaa uzbudinajaumaa un pretrunaas: viena dveeseles dalja vinjus velk uz kaadu pusi, otra- uz citu pusi, un taa vinji, nemitiigi raustiiti, ir it kaa paardaliiti.
/Aristotelis/