manas modrības hronikas
sirdspuksti
ap/mierinot sevi
Posted on 2010.10.11 at 18:28
eju pa ielu, ar grāmatām vien un nozagtu konfekti vienu.
ieraugu draugus, bet viņi vairs neredz mani. bet varbūt es vairs nespēju saskatīt viņus?
riņķoju apļus starp koku starpām, tā cerot atrast galu no savas vientuļās bezizejas.
eju un nelūkojos vairs citiem acīs, un šajā gadījumā, slēpjas manis pašas bezizeja , kura tvīskt manī iekšā.
klaboši soļi, kas min izdragātus trotuārus biedē manu sirdi. eju klusi un mierīgi, lai neizbiedētu savas sāpēs par cilvēku likteņiem, izlikos vienkāŗši neredzam un nedzirdam.
bet tā jau es tikai izlkos, mierinot sevi.
ieraugu draugus, bet viņi vairs neredz mani. bet varbūt es vairs nespēju saskatīt viņus?
riņķoju apļus starp koku starpām, tā cerot atrast galu no savas vientuļās bezizejas.
eju un nelūkojos vairs citiem acīs, un šajā gadījumā, slēpjas manis pašas bezizeja , kura tvīskt manī iekšā.
klaboši soļi, kas min izdragātus trotuārus biedē manu sirdi. eju klusi un mierīgi, lai neizbiedētu savas sāpēs par cilvēku likteņiem, izlikos vienkāŗši neredzam un nedzirdam.
bet tā jau es tikai izlkos, mierinot sevi.