manas modrības hronikas

35. Ja ir rakstamais, tad nav papira. Ja ir papirs, tad nav rakstama. Ja ir abi, tad nav, ko pierakstit.
37. Iespeja vienmer paradas bridi, kad ir vismazak iespeju to izmantot.
44. Nav iespejarns noteikt ieprieks, kuru maizes pusi apsmeret ar sviestu.
60. Veiksme vienmer gadas, kad esi vienatne. Neveiksme - visiem redzot.
119. Labie laiki beidzas parak atri. Sliktie laiki turpinas bezgaligi.
126. Lidzko busi nosutijis apsveikuma kartites, sanemsim sveicienu no kada, ko busi aizmirsis apsveikt.
172. Jo vienkarsaka ir norade (piem., plest seit), jo grutak bus atvert iepakojumu.
186. Telefons zvanis tad, kad tu atradisies aiz durvim, mekledams atslegas. Tu sasniegsi to tiesi laika, lai izdzirdetu klikski, kad zvanitajs noliks klausuli
196. Ja kurpe der, ta ir neglita. Ja tev tas patik, nebus tava izmera. Ja tev tas patik un der, tu to nevari atlauties.
Tu vari vemt vēl ilgi pēc tam, kad domā, ka esi beidzis

es nezinu,ko es gribu,zinu tikai to,ko es negribu.
es negribu , lai kāds mani smacē nost, jo nevēlos rakstīt tajā pašā rokrakstā.
negribu, lai manis dēļ, kādsbūtu vainīgs, jo aplausējis rādītājpirkstu.
negribu, lai mani iedzen slazdā, kur neredzu dienasgaismu un putnus ar sarkaniem puncīšiem.
negribu,lai kāds būtu atkarīgs no manām neizdevušām smalkmaizītēm, kas garšo pēc aknu mērces.
negribu beigt lakstīt pa peļķēm un kafeijnīcā sabērt piparus sulas glāzē. es to negribu!
esmu āksts, kurš raud rozā asaras, kādreiz