manas modrības hronikas

šodien es tikai daru un daru neko. pag, man vāras makaroni.un cīsuki ar. un vispār , makaroni ir gana netīri. bet tos es vismaz māku pagatavot, un ja pielieku sviestu, tad vispār ir gana gardi.
jā, šodien ir neko darīšanas diena. kad atrofējies. nav ko uzpīpēt. sūdzies par salu, kas sāk pieņemties. un vēl sūdzos par to, ka cukurīši ir netīri, un man tie ir jāmazgā. netaisnība.
šīs dienas trakums-jukus- sandis ākulis ir sarkanmatis!(džeks rullē!)
labi, iešu sviestot makaronus, lai gan velns viņu zin, vai iesvietošu kā nākas.

cilveeki, kas nav krietni, meklee sev draugus, ar kuriem pavadiit kopaa dienas, un beeg no sevis,jo, buudami pashi ar sevi, vinji atceras daudz nepatiikama un par taadaam lietaam domaa arii naakotnee, bet kopaa ar citiem tas piemirstas..vinji nevar panest priekus un beedas sevii, jo vinju dveesele ir nemitiigaa uzbudinajaumaa un pretrunaas: viena dveeseles dalja vinjus velk uz kaadu pusi, otra- uz citu pusi, un taa vinji, nemitiigi raustiiti, ir it kaa paardaliiti.
/Aristotelis/