manas modrības hronikas

visu dienu nogulēju skatījos sapņus, nu galīg līdzīgi kāfilmas, lai gan tā jau arī ir, sapņi ir filmas, kuras var redzēt tikai vienatnē. un manējāis kino diena (tas tā laikam sauktos, jo nogulēju līdz četriem pēcpusdienā, un labākie sapņi rādījās tikai pa dienu , kā es to zinu? man vnk ir nojausma.)
un vēl es gribu redzēt to zvaigžņu lietu, nu ne jau to sviestu ,kas pašlaik iet pa teļuku un mana māsa skatās, bet to pa īsto, kad visas zvaignes laižas lejup. kā es to uzzināju? es izlasīju viena džeka ierakstā, ka tas viss notiksies 16- 27 oktobrim. būs jānoskatās.
un runājot par džekiem...lasot tā džeka ierakstu, kur arī es atklāju par zvaigžu lietu, un tā nav pirmā reize, kad es lasu viņa ierakstus, patiesībā to es daru jau sen, un viņš par mani nemaz nenojauš , tāpat kā es tgd nezinu ,kas īsti par laikapstākļiem notiekās ārā, lai gan pirms stundas biju aizgājusi līdz parcēnam. nu vārdusakot, šitā lasot viņa ierakstus, es laikam pat ziņā esmu samīzusies viņā, nu bet nejau tā, kā tas parasti notiek. un pats labākais ir tas ,ka pat esmu viņu satikusi , toreiz teātra ietvaros redzētajā pasākumā. mēs pat uz mirkli saskatījāmies. jā, jā, zinu ,kas izklausās galīg jokaini, bet tā pat forši, mazliet. bet tas nenozīmē to tā, kā daudzi saprastu ar vārdu iemīlēties ".
un tad vēl draugos sāku sarakstīties ar vienu veci, nu kādu veci , džeku līdz gadiem 30 augstākais, pareizāk sakot viņš man uzdrukāju, un tas neizklausās maniakāli, bet es tik un tā uzvilku segu uz galvas, un neatbildēju uz vēstuli. jā, esmu zaķpastala.
un tagad es sēžu un nesāku mācīties matemātiku, un kur nu vēl angļu valodu. jā, nespēju sevi piespiest.
un vispār man gribas ēst.