manas modrības hronikas
sirdspuksti
filantrops
Posted on 2008.09.01 at 23:38Mūzika: Bob Dylan- - Honest With Me
šodien es uzzināju ,kas ir filantrops!
un manējais, tas tomēr nav. lai gan , vienmēr laipni, ja esmu spējīga palīdzēšu. vismaz šodien man tā šķiet, ka tagad varētu gāzt kalnus. jā, izraudāties ar ir forši, paliek tā vieglāk. jā, es biju šodien nežēlīgi greizsirdīga, bet šī nav reize par džekiem. un vispār vai es esmu bijusi greizsirdīga saistībā ar džekiem..? hmm.. ai, nu nemelošu, laikam jau jā, bet tomēr šī nebija tā reize, kur galvās maļās viņu vārdi, kuras gribētos noslkatēt vai iznīcināt uzlaižot ātombummbu viņām virsū. šī, nebij netik!
rīt atkal tā nolādētā skola. jā, varbūt vaina ir manā attieksēm pret to, bet šobrīd man ir dziļi piedrāzt, un es zinu, ka rīt septītā stunda tiks nobastota, es to zinu!
es tagad labprāt gribētu iedzert, es zinu, ka es to rakstu diezgan bieži, bet tas nav saistīts ar manu alkoholismu, lai gan tā teiktu jebkurš pie saprāta un neprāta esošs alkaholiķis. bet es gribētu tā zolīdi. derētu arī pat sveces, lai gan neesmu mēģinājusi , kā ir dzert sveču gaismā, bet tomēr visam pienāk pirmā reize. nu to vajadzēs izmēģināt kādu citu vakaru, jo man nekas cits neatliks kā velties gulēt un sapņot parlidojošiem taurenīšiem,kurus es keŗšu ar savu taureņu ķeramo. un nejau es viņus slaktēšu, vai citādi visādi bendēšu, es vnk gribu izmēģināt, kā tas ir.
labi, nezinu vai eju gulēt, bet nu kas zin.
un jā, šodien man barčikā pārdevēja no kuras dienā pirku cigaretes atšuva vakarā, ak, lūk kā cilvēki spēj mainīties, un man likās, ka viņa ir galīgjauka.. nu bet neko darīt. esi laimīgs , audzē spuru un krati galvu uz leju!
un manējais, tas tomēr nav. lai gan , vienmēr laipni, ja esmu spējīga palīdzēšu. vismaz šodien man tā šķiet, ka tagad varētu gāzt kalnus. jā, izraudāties ar ir forši, paliek tā vieglāk. jā, es biju šodien nežēlīgi greizsirdīga, bet šī nav reize par džekiem. un vispār vai es esmu bijusi greizsirdīga saistībā ar džekiem..? hmm.. ai, nu nemelošu, laikam jau jā, bet tomēr šī nebija tā reize, kur galvās maļās viņu vārdi, kuras gribētos noslkatēt vai iznīcināt uzlaižot ātombummbu viņām virsū. šī, nebij netik!
rīt atkal tā nolādētā skola. jā, varbūt vaina ir manā attieksēm pret to, bet šobrīd man ir dziļi piedrāzt, un es zinu, ka rīt septītā stunda tiks nobastota, es to zinu!
es tagad labprāt gribētu iedzert, es zinu, ka es to rakstu diezgan bieži, bet tas nav saistīts ar manu alkoholismu, lai gan tā teiktu jebkurš pie saprāta un neprāta esošs alkaholiķis. bet es gribētu tā zolīdi. derētu arī pat sveces, lai gan neesmu mēģinājusi , kā ir dzert sveču gaismā, bet tomēr visam pienāk pirmā reize. nu to vajadzēs izmēģināt kādu citu vakaru, jo man nekas cits neatliks kā velties gulēt un sapņot parlidojošiem taurenīšiem,kurus es keŗšu ar savu taureņu ķeramo. un nejau es viņus slaktēšu, vai citādi visādi bendēšu, es vnk gribu izmēģināt, kā tas ir.
labi, nezinu vai eju gulēt, bet nu kas zin.
un jā, šodien man barčikā pārdevēja no kuras dienā pirku cigaretes atšuva vakarā, ak, lūk kā cilvēki spēj mainīties, un man likās, ka viņa ir galīgjauka.. nu bet neko darīt. esi laimīgs , audzē spuru un krati galvu uz leju!