manas modrības hronikas

sakravāju mantas, vismaz man tā šķiet, ka paņēmu visu pašu nepieciešamāko. lai gan to "pašu nepieciešamāko" man ir tik daudz. tagad izšauju un baudu trešo ziemassvētku tēju. māsa mazliet pukst,atgādina pūpēdi. man mazliet reibst galva, bet tas ir no ilgās gulēšanas līdz pulksten vieniem- jā, es varu pat nogulēt divpadsmit stundas, ja ne mazliet vairāk.
nezinu, ko lai aunu kājās, viss ir tik slapji un pludojoši.
laikam jāuzliek kāda dziesmiņa.