The Mighty Ļipa!

Fluīdi...


22. Novembris 2004

Pazudis: @ 09:37

Garastāvoklis:: Gruzīgs

jauks, mīļš radījums jeb ķīmiskais savienojums[info]h2o nav redzēts kopš sestdienas vakara, telefonsarunas ļoti nesakarīgas. Ja atrodat, lūdzu, nogādāt Merķeļa ielas 17/19 namā pret simbolisku atlīdzību...

</span>
 

17. Novembris 2004

Skumjas... @ 12:49

Garastāvoklis:: Melanholisks

Man izmisīgi vajag tēju un jauku parunāšanos... Ceru šovakar to dabūt izmantojot (vai cik ļauni skan) vienu mīlamu un mīļu cilvēciņu... Vienkārši padudināt un ne par ko nedomāt... Tas būtu jauki...
 

16. Novembris 2004

Tikai meitenēm... @ 15:42

Garastāvoklis:: =0)
Mūzika: "Tā"

- Kas par lietu, Ieva?
- Kungs, es zinu, ka esi radījis mani un devis šo brīnišķo dārzu un visus šos burvīgos dzīvniekus, un to jokaino čūsku, tomēr es nejūtos laimīga.
- Kāpēc tā, Ieva? - nāca jautājums no augšas
- Kungs, man vientuļi. Un līdz riebumam tie āboli.
- Labi, Ieva, tādā gadījumā man ir risinājums. Es radīšu Tev vīrieti.
- Kas ir `vīrietis`, Kungs?
- Vīrietis būs nepilnīgs radījums, ar agresīvām tieksmēm, milzonīgu ego un nespējīgs Tevi kārtīgi uzklausīt. Visā visumā, tev būs grūtības. Bet viņš būs lielāks, ātrāks un muskuļotāks nekā Tu. Viņam tāpat būs nepieciešams Tavs padoms, lai pareizi domātu. Viņš būs nepārspējams kautiņos un bumbas speršanā, medībās, un vispārība neslikts kā mīlētājs.
- Izklausās lieliski, - teica Ieva, ironiski pacēlusi uzaci. - Kas aiz tā visa slēpjas?
- Tev būs jāļauj viņam noticēt, ka es uztaisīju viņu pirmo.


Tev jāļuj viņam ticēt, ka viņu es uztaisīju pirmo. Tas būs mūsu, sieviešu, noslēpums.
 

13. Novembris 2004

Brīvdienas nav manas laimīgās dienas... @ 10:09

Garastāvoklis:: Pohains

Biju kaut kā samierinājusies ar to, ka 6dienās ir lekcijas, bet ar to, ka 6dien jānāk uz darbu, samierināties nespēju...
Smagākais tajā visā ir tas, ka satiku sen neredzētu klasesbiedrenīti... Iedzēru aliņu, bet rezultātā mājās biju tikai ap 1:00... Nu, tā, pamatīgi... Protams, ka vakars beidzās Teātra bārā un man prom bija jāiet visburvīgākajā brīdī, kad sākās dziesmu dziedāšana... Smagi... Un tad arī mīļumu vēl sagribējās...
Bet turamies, turamies!


Dzīve taču rullē!!!
 

12. Novembris 2004

Sviests @ 12:57

Garastāvoklis:: Sviestains
Mūzika: Radio Skonto - mazāk runu, vairāk mūzikas!

Man tas SPSS sāk uz nerva krist! Vēl vairāk uz nerva man krīt Chi-Squere...
Bāc! Un rīt arī darba diena! Cik var!

Katrā ziņā, mierina tas, ka nopirku glāzes, tagd varēs cilvēkus pie sevis mājās dzirdīt... Tātad - brīdinam cilvēkus, lai pērk upeņu sulu un nāk uz vienu mazu skrūvīti pie manis... Bet ne šovakar... Varbūt, rīt... Varbūt, parīt... Kas to lai zin... Var arī šovakar...

(ui, ui, cik tālu darbs mani ir novedis)

=0)
 

Hi... @ 09:19

Garastāvoklis:: Trallallā!

Jocīgi gan tas izklausīsies, bet, lai gan 5diena, tomēr nav pēdējā darba diena... mums ta kas - valsts svētki gaidāmi un viss OKi, nākamnedēļ 4 brīvdienas (man tikai 3), bet padomājat par nabaga ārzemniekiem - tūristiem un biznesa partneirem, kuri nekādīgi nevarēs saprast, kādēļ jau 4dienā neviena nav darbā!

Jauku dieniņu!

=0)
 

11. Novembris 2004

(bez virsraksta) @ 17:32

Enable Macros

 

(bez virsraksta) @ 14:42

Garastāvoklis:: Murrr

Es taču esmu maza un jauka?
Jā!
Tad kādēļ neviens neļauj man ieritināties viņa azotē...? Tur ir tik labi, mierīgi un silti... Tur ir drošība...
 

(bez virsraksta) @ 10:34

Garastāvoklis:: Hujova (sorrum par izteicienu)

Mani ir apsēdis nākamā rīta dēmons - Kāi...
Ak šīs ļaunās latvju dievības...
Man kaut kā švaki strādājas, bet jāpadara tik daudz...
 

10. Novembris 2004

Man gribās ielīst zemē @ 15:26

Garastāvoklis:: bailīgs

Man negribās nevienu redzēt, ne ar vienu redzēties, kamēr darbā esmu, bet vakarā gan būtu jauki uzkavēites kāda tīkama cilvēka sabiedrība...
 

(bez virsraksta) @ 10:29

Garastāvoklis:: u-la-laa

Man patīk rīti, kad dodies uz darbu streipuļodams... Ne jau tāpēc, ka mocītu poha, bet tādēļ, ka karstie pretgripas dzērieniņi pa galvu iedevuši...
Hi, hi...
 

9. Novembris 2004

(bez virsraksta) @ 17:00

Garastāvoklis:: vientuļš
Mūzika: printera šļūdoši čerkstošais troksnītis

Sapņosim vēlāk...
Un tā atliekam visu uz vēlāku laiku...
Ne jau tikai sapņus, bet arī realitāti...
Sapņus tādēļ, ka nav laika...
Pārējo tādēļ, ka tā vieglāk...
Te es domāju sāpes, vilšanos, vientulību, iekšējo aukstumu, nereti arī vienaldzību...
 

8. Novembris 2004

Iz TvNeta... @ 16:22

Kāpēc, kad kaut kas nenotiek pēc mūsu prāta, mēs sākam savas problēmas dalīt ar pasauli? Kāpēc mēs iedomājamies tajā brīdī tikai par sevi? Laikam jau nostrādā mūsu Egoisms... Kad pašam sāp, kāpēc nelikt arī citiem ciest?

Nav jau argumentu... kad sāp, tad draugs kļūst svešinieks, radinieks - kaimiņš, bet mīļotais ienaidnieks! Kāpēc tādas pārmaiņas?
- Sāp! Ai, kā sāp, - čukst kāds puisītis uz ielas! Es viņam pavaicāju: - Kāpēc??
Viņš par sāpēm skaļi nerunājot... "Jocīgi," es nospriedu.
Kas gan viņu atturēja no savas sāpes izklāstīšanas man - pavisam svešam cilvēkam?


"Tad arī jums sāpētu..."


Viņš nebija egoists... bet cik tādu mums te ir? Hmm, atļaujiet saskaitīt- uz zemes ir 8 miljardi iedzīvotāju, tātad 8miljardu egoistu! Es saprotu jūsu pretenzijas, jo tikko apgalvoju, ka mazais puisītis neesot egoists. Viņš tāds nebija pret mani, un tikai šoreiz. Citā situācijā un citā laikā viņš būtu tieši tik pat liels. Šoreiz viņš laikam vienkārši redzēja, ka arī man sāp!
Aiz viņa egoisma bija paslēpies cilvēciskums. Tāds gan piemīt tikai retajam, ja tā skaitliski, tad varbūt 1miljardam cilvēku?


Bet par tiem cilvēcīgajiem jau nerunā... runā par tiem, kas melo, kas zog, kas nīst, kas sāpina... nerunā par labo Aijas tanti kas aizdeva tev cukuru... runā par tevi- tu esot piekāvis zēnu no 8.klases,runā par mani - es esot dejojusi ar vacāku vīrieti... runā par mums- mani, tevi, Kārli un Gitu ..., par tiem kas neaizdod cukuru un neatrodās mājās pēc vienpadsmitiem. MĒS viens otru sāpinām.

Mēs runājam par sevi. Ķidājam viens otra dzīves kā zivij iekšas, tikai ārā mēs sviežam visu labo, un zupu vāram no liekā, no tā par ko pat zivij būtu kauns!

Vai nav mazliet jocīgi- tu man, es tev. Kurš kuram?

"Ššššššš...." mani apklusina blakus sēdošā dāma - man tie jūsu dvēseles monologi apnikuši! Es cenšos saklausīt, ko tad Jānis ir nozadzis Ditai!?

 

(bez virsraksta) @ 13:45

Little Wonder


Stinky weather fat
Shaky hand
Dopey morning Doc
Grumpy gnomes

Little wonder then
Little wonder
You little wonder
Little wonder you

Big screen dolls
Tits and Explosions
Sleepy timer
Bashful but nude

Little wonder then
Little wonder
You little wonder
Little wonder you

Enter galactic
See me to be you
It's all in the tablets
Sneezy Bhutan

Little wonder then
Little wonder
You little wonder
Little wonder you

Mars happy nation
Sit on my karma
Dame meditation
Take me away

Little wonder then
Little wonder
You little wonder
Little wonder you

 

Depresija? @ 12:52

Tapestes istabā jau ir noplucinātas, drīz atkal kaut kas būs jāmauc
sienām virsū...

Darba daudz. Pagājušajā nedēļā pateicos Dievam, ka man ir nojausma par
to, kas ir diskriminantanalīze... Hi, hi... Kuļos lēnēm uz priekšu.

Savādāk nekā. Esmu pasākusi lasīt grāmatas
mājās. Daudz mācos, mēneša beigās jānodod kursadarbs...

Atzīmes labas. Nav par 8 nevienas zemākas. Bet komentārus šajā sakarā
nevajag, nu, tos no sērijas "es taču teicu, ka vajag mācīties..."

Esmu nokrāsojusi matiņus, jo domāju, ka tas palīdzēs... Krāsa laba,
bet palīdzēt nepalīdzēja...

Sestdien bija klases salidojums... Izdzēru nullzīben martini ar šņabi 0,5, biju
ellīģā ķitē, bet bija baigi labi... Bildītes arī padevušās... Tad
vakar aizbraucu mājās. Mums (man un h2o) nav ūdens, jo trubas maina. Uz tualeti pat
nevar iet un nevienā izlietnē neko liet iekšā nedrīkst. Hi, hi - šorīt
tesos uz darbu tikai ar vienu domu - tualete!!! Un tad vakar atkal
skumjas uzmācās... Sēdēju viena pati un asaras tā lēnām pār vaigiem
ritēja... h20 mani mierināja... Brīžiem gribās aizmigt un vairs nepamosties... Tik skumji...
Man vairs nepalīdz un neiepriecina nekāda lietiņas, kas agrāk
patika... Tik ļoti patīk būt vienai, lai neviens netraucē... Bet ko nu
par to, tur vairs nav nekas maināms...

Kopumā tas arī viss... Tā nu es dzīvojos...

Lai Tev jauka un izdevusies šī dieniņa un visas pārējās...

=0)

 

1. Novembris 2004

(bez virsraksta) @ 13:32

Man būs sarkanas sienas... Vakar biju uz vienu Animē filmiņu festa ietvaros "Pēdējā zemūdene"... Ir par ko padomāt, vakar pat gruzons uznāca, bet viss protams beidzās Teātra bārā ar ļoti daudz skrūvītēm ar 100g. un dziesmu dziedāšanu... Uz darbu šorīt gan bija grūti... =0*

 

18. Oktobris 2004

Alkaholisms vai mīlestība? @ 17:28

Garastāvoklis:: Cool!

Vēl pāris dienas atpakaļ man šnabis kā tāds, domas par šņabi un viss, kas ar to saistīts, uzdzina šermuļus... Brr... Bet tad pienāca sestdienas vakars, kad sakārojās skrūvīti ar upeņu sulu. Pēc pirmās skrūvītes manā iemīļotajā Teātra bārā tusiņš pārvācās uz dzīvokli vienu stāvu augstāk, kur šņabis tīrajā tika lietots uz nebēdu, bet kas pats jaukākais - pēc pirmās glāzītes vairs nebija nekāda "brr" un pa galvu arī nedeva. Jauki izdziedājos un izdejojos un visādas nebēdnības sastrādāju. Kad jautrība sāka noplakt, devos atpakaļ - stāvu zemāk uz Teātra bāru, kur tika malkotas vēl divas burvīgas skrūvītes ar upeņu sulu. Kā vakars beidzās, tas lai paliek noslēpums. Bet jaukākais tas, ka nākamajā rītā (vai jau pusdienas laikā?) atskanēja telefona zvans, kur cilvēks man pavēstīja, ka vēl 1/2 07 palikusi, ka jādzer. Es pieklājīgi atteicos... Nepagāja necik ilgs laiks (man tā šķita, jo saldi dusēju), kad attapos Lemonā, ēdot picu un dzerot skrūvīti, jauku jo jauku, tik šoreiz ar vīnogu sulu. Kaut arī biju svēti solījusies nedzert nekādu alkaholu. Kad biju piebeigusi visu vīnogu sulu, ķēros pie Džeimsa Bonda (martini ar šņabi, sajaukts, bet nesakratīts). Pēc viena tāda mani ceļi atkal veda uz Teātra bāru, kur tika piebeigti divi Džeimsi Bondi (un kas teica, ka viņš ir neuzvarams?). Šodien gāju uz darbu... Secinājumi: Un man garšo šņabis, Ai, kā garšo tas... =0)
 

9. Oktobris 2004

(bez virsraksta) @ 01:56

Atkal ceļa jūtīs. Nu, jau uz tršo dzīvesvietu šajā gadā... Nav par traku? =0)

 

30. Septembris 2004

(bez virsraksta) @ 10:43

Es nevaru saņemties, man sāp...

 

22. Septembris 2004

(bez virsraksta) @ 00:37

Es piedodu...

 

The Mighty Ļipa!

Fluīdi...