Nežēlīgi gribu raudāt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tiešām tik traki? šajā gadījumā laikam var ieteikt vienīgi pašai turēties pretī visām slimībām, lai gan grūti pateikt, kā tas tieši būtu jādara. bet vienalga turies...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Turēties jau var, bet agrāk vai vēlāk tas līdīs ārā... Vienkārši tā pati sajūta, ka kaut kas sēž iekšā un gaida brīdi, kad sagribēsies līst laukā, īpaši patīkama nav...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav gan. bet vienīgais ko var darīt tagad ir cīnīties ar to garīgi - neļaut TAM pakļaut Tavu apziņu. tici man, man gan tēvs ar to pašu, gan mātei tagad ir TAS. un kas ir vissliktākais - cilvēks salūzt no bezcerības! to nedrīkst. kamēr vēl esi, tikmēr ir cerība un iespēja cīnīties...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev jau ir taisnība, tikai es nespēju attapties... Man ir jāsaņemās... Mani jau var ārstēt, tikai jāsagaida īstais brīdis un nedrīkst to palaist garām...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atkārtošos, bet - turies...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies!

=0)

(Reply to this) (Parent)

Izraudies, ja to prasās...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es labāk nē. Man tagad ir jāmācās priecāties par sīkumiem un tiekt: "Ir cilvēki, kuriem iet vēl sliktāk, man ir paveicies, ka tikai tik."

=0)

(Reply to this) (Parent)