Piektdienas vakara lielais pārsteigums jeb vienkārši ilgu piepildījums (?) - 220 uz mana nama sliekšņa ar vīna pudeli... Ilgas sarunas līdz 3:00 naktī par jauko dzīvi un dzīvi vispār. Nedaudz laimes. Agrs rīts sestdien universitātē. Viena skrūve pēc otrās lekcijas universitātes kafejnīcā (neveiksmīgi iekritu - pamanīju kurasabiedru tusiņu). Lekciju beigas 19:30... Došanās pie vecmāmiņas uz Piņķiem. Brālēns ar viskiju, viņa draudzenes vārdadiena, tādēļ vēlāk arī vīns. Agra celšanās svētdienā un došanās uz Cēsīm, lai pamaisītu sniegu ar snowbleidiem. Pusdienas un mājas. 16:00, pagulēsim stundiņu. Pulkstens pēc 21:00. Pamostamies, piespiežam sevi izlīst no gultas, nomazgājam traukus, pamērcējamies vannā un 23:00 jau jauki šņākuļojam tālāk. No rīta aizguļamies, paniski nesamies uz darbu, guļam darbā. Darba ir nežēlīgi daudz, šķiet, ka pat pārāk. Uz stundiņu izskrienam pusdienās, ko patiesībā veltam nevis pusdienošanai, bet PC meklēšanai. Vai vakarā man pietiks spēka paskriet? Pamācīties noteikti nē...

Vismaz algu samaksājiet!

=0/

Stipra melnā tēja ar pienu, konfekte par godu kolēģes vakardienas vārdadienai, Metallica un Nothing Else Matters, kluss birojs, jo lielākā daļa jau ir aizgājusi baudīt savu, nevis mūsu kopējo dzīvi. Saldsērīgas skumjas. Kaut kur klīstoša laime un es bēgu un tiecos pēc tās... Fanātiska dzīves mīlestība, kura paslēpusies nelielā depresijā. Sapnis par labāku dzīvi - mierīgāku. Daži vakari ar sevi, daži ar līdzcilvēkiem, zīmējums uz baltas sienas, kas būtu cita dāvināts sapnis man. Melnie palagi un baltie sapņi. Saullēkts uz pretējās mājas sienas, garās ziemas ēnas, spalgais aukstums, biroja bezgais. Mazliet mīlestības istabas augam, mazliet sev. Glāze ūdens, kurā spoguļoties, un tad izdzert sevi, savu attēlu... Būt skaistam iekšā, bet to nevienam neparādīt. Mīlēt un nīst. Būt laimīgam un nelaimīgam. Priecāties un skumt. Smieties un raudāt. Klusēt un kliegt. Sapņot un būt tukšam. Būt gudram un muļķim. ... Jeb patiesībā - būt cilvēkam!