Good&Evil

Tajos parasti ir daudz vairāk satura un emociju. Man vienmēr ir licies, ka skumjas ir vieglāk aprakstīt nekā prieku. Tomēr es iemācījos aprakstīt arī prieku ar tādu pat maigumu kā skumjas.

(Reply to this) (Thread)

Prieks parasti tiek patērēts pašā procesā, emocijas iegulst tevī un paliek maz ko izlikt rakstiski, turpretī skumjas intuitīvi laužas uz āru, to emociju deva tiek atgrūsta, paliek pāri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nebūt. Tas siltais prieks, kad vakarā brauc mājās no kādas jaukas pasēdēšanas, nedzirdi neko, kas notiek apkārt, citreiz pat to, kas pleijerī un ir tik silti un labi, gribas apsegties ar segu un iemigt. Prieks jau nav tikai trakošana vien :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Trakošanu vien jau arī nedomāju. Tas prieks vairāk paliek Tevī, tu to paturi un izbaudi. Padalies ar dažiem citiem, bet gaužām maz sanāk izlikt tekstuāli. Izveidojas tāda kā pašpietiekamība tajā brīdī. Tāpēc izjusti un bagātīgi izdodas rakstīt, kad nekas nav tā ka vajadzētu, vismaz man tā.

(Reply to this) (Parent)

tad jau visas labākās domas, kad ir drūms garastāvoklis. vēl labākas - kad slepkavniecisks.

(Reply to this)