:
Aizmigt dīvānā, klusināta mūzika, pie vaļēja loga visu nakti. Auksti nebija, bet labi ar nē. Murgi, nespēja pamosties, aizbēgt... tad spējš apziņas impulss apjaust laiku un telpu...
7:13 no rīta. Pusmiglaina gaisma caur žalūzijām, neizdzēsta gaisma, blāvojošs televizora ekrāns. Kā pamosties tukšumā, vakardienā, nolemtībā.
Nespēdams saņemties, ielienu atpakaļ gulēt. Sapņi, murgi, ilūzijas... neatceros vairs.
Pamošanās pelēkā, lietainā rītā. Nu, labi, svētdienas vienmēr ir bijušas tukšas dienas, bez ilūzijām, bez sapņiem, bez spārniem. Varbūt mēģinu apjaust realitāti? Vai tā pati ielaužās manā apziņā tuvojoties pirmdienas naktij?
Un vispār es nejēdzu kāds prieks ir skatiities kā pārdesmit piloti vienmuļi brauc Montekarlo trases līkumus :D
7:13 no rīta. Pusmiglaina gaisma caur žalūzijām, neizdzēsta gaisma, blāvojošs televizora ekrāns. Kā pamosties tukšumā, vakardienā, nolemtībā.
Nespēdams saņemties, ielienu atpakaļ gulēt. Sapņi, murgi, ilūzijas... neatceros vairs.
Pamošanās pelēkā, lietainā rītā. Nu, labi, svētdienas vienmēr ir bijušas tukšas dienas, bez ilūzijām, bez sapņiem, bez spārniem. Varbūt mēģinu apjaust realitāti? Vai tā pati ielaužās manā apziņā tuvojoties pirmdienas naktij?
Un vispār es nejēdzu kāds prieks ir skatiities kā pārdesmit piloti vienmuļi brauc Montekarlo trases līkumus :D
Garastāvoklis:: chipper
Mūzika: Eurythmics - I saved the world today
: Mans sienas pulkstenis..
..tas kopā ar mani jau ir sen, pat ļoti sen, senāk kā gribētos atcerēties.
Pat neatceros, kad tas uzradās. Varbūt tas bijis vienmēr. Allaž pie sienas, labi redzamā vietā, maldams savu laika plūsmu. Dažkārt ik stundu izdvešot klusu melodiju kā nopūtu, ka vēl viena stunda pagājusi, bet citkārt vienmuļi klusējot, iegrimdams laika putekļos. Esmu, paskatoties uz to nodomājis, "vēl tikai piecas minūtes!", pie sevis nolamājies "cik maz laika palicis!" vai laimīgi uz to palūkojies, nemaz nemēģinot aptvert, ko tas rāda. Taču laikrādis vienmēr bijis nemainīgs, cauri visiem šiem gadiem. Mainījies viss iespējamais, bijuši gan neaizmirstami, gan skumji brīži, aizmirsti notikumi, bet tas vienmēr neapstājoties steidzis skaitīt sekundes. Paskatoties uz to, redzu tos pašus ciparus ko sen sen atpakaļ, nekas neliekas mainīijies, bet ir... nenovēršami ir zudis kas dārgs.
Pārņem mazumiņš nostaļģijas, atmiņas... tās vienmēr ir mani vajājušas.
Bet negribu. Nedrīkst ļauties. Ir cits laiks, cita vide.Lai vai kā pulkstenis paliek, laiks tāpat...
Saikne ar pagātni. Varbūt tā arī labāk.
..tas kopā ar mani jau ir sen, pat ļoti sen, senāk kā gribētos atcerēties.
Pat neatceros, kad tas uzradās. Varbūt tas bijis vienmēr. Allaž pie sienas, labi redzamā vietā, maldams savu laika plūsmu. Dažkārt ik stundu izdvešot klusu melodiju kā nopūtu, ka vēl viena stunda pagājusi, bet citkārt vienmuļi klusējot, iegrimdams laika putekļos. Esmu, paskatoties uz to nodomājis, "vēl tikai piecas minūtes!", pie sevis nolamājies "cik maz laika palicis!" vai laimīgi uz to palūkojies, nemaz nemēģinot aptvert, ko tas rāda. Taču laikrādis vienmēr bijis nemainīgs, cauri visiem šiem gadiem. Mainījies viss iespējamais, bijuši gan neaizmirstami, gan skumji brīži, aizmirsti notikumi, bet tas vienmēr neapstājoties steidzis skaitīt sekundes. Paskatoties uz to, redzu tos pašus ciparus ko sen sen atpakaļ, nekas neliekas mainīijies, bet ir... nenovēršami ir zudis kas dārgs.
Pārņem mazumiņš nostaļģijas, atmiņas... tās vienmēr ir mani vajājušas.
Bet negribu. Nedrīkst ļauties. Ir cits laiks, cita vide.Lai vai kā pulkstenis paliek, laiks tāpat...
Saikne ar pagātni. Varbūt tā arī labāk.