Good&Evil

ljaunumz @ 16:54: Aizmigt dīvānā, klusināta mūzika, pie vaļēja loga visu nakti. Auksti nebija, bet labi ar nē. Murgi, nespēja pamosties, aizbēgt... tad spējš apziņas impulss apjaust laiku un telpu...
7:13 no rīta. Pusmiglaina gaisma caur žalūzijām, neizdzēsta gaisma, blāvojošs televizora ekrāns. Kā pamosties tukšumā, vakardienā, nolemtībā.
Nespēdams saņemties, ielienu atpakaļ gulēt. Sapņi, murgi, ilūzijas... neatceros vairs.
Pamošanās pelēkā, lietainā rītā. Nu, labi, svētdienas vienmēr ir bijušas tukšas dienas, bez ilūzijām, bez sapņiem, bez spārniem. Varbūt mēģinu apjaust realitāti? Vai tā pati ielaužās manā apziņā tuvojoties pirmdienas naktij?

Un vispār es nejēdzu kāds prieks ir skatiities kā pārdesmit piloti vienmuļi brauc Montekarlo trases līkumus :D