Good&Evil
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
- Mājaslapa
You are viewing the most recent 20 entries
21. Februāris 2011
10. Janvāris 2011
29. Decembris 2010
27. Oktobris 2010
: What starts in web, stays in web
Mani vienmēr kaitinājuši linki no weblapām uz xls un doc dokumentiem. It īpaši tur, kur nav šo failu atbalstošo aplikāciju.
Tā vietā būtu jābūt parastām html/css tabulām un tekstiem, lai man nav jāver citas programmas, lai redzētu šo informāciju, kas tikpat labi būtu skatāma jaunā saitē. Vai sliktākā gadījumā tiem būtu jābūt pdf dokumentiem, kurus uzģenerēt ir ļoti vienkārši ar 3rd party programmām mūsdienās.
Cepums, Google'i par iespēju redzēt šādus failus viņu preview režīmā.
Un es zinu ka ir xls un doc vieweri, bet vajadzībai pēc viņiem nevajadzētu būt šajā kontekstā.
Mani vienmēr kaitinājuši linki no weblapām uz xls un doc dokumentiem. It īpaši tur, kur nav šo failu atbalstošo aplikāciju.
Tā vietā būtu jābūt parastām html/css tabulām un tekstiem, lai man nav jāver citas programmas, lai redzētu šo informāciju, kas tikpat labi būtu skatāma jaunā saitē. Vai sliktākā gadījumā tiem būtu jābūt pdf dokumentiem, kurus uzģenerēt ir ļoti vienkārši ar 3rd party programmām mūsdienās.
Cepums, Google'i par iespēju redzēt šādus failus viņu preview režīmā.
Un es zinu ka ir xls un doc vieweri, bet vajadzībai pēc viņiem nevajadzētu būt šajā kontekstā.
17. Oktobris 2010
14. Oktobris 2010
: After endless roads, great plains, untamable winds and oceans..
..will follow Edo like seclusion.
But you're always welcome to my Dejima.
..will follow Edo like seclusion.
But you're always welcome to my Dejima.
8. Augusts 2010
: +34
Šķiet, ka bārda karstā laikā aug ātrāk. Vai arī tagad jauns mēness jau sācies un tas būs pie vainas.
Šķiet, ka bārda karstā laikā aug ātrāk. Vai arī tagad jauns mēness jau sācies un tas būs pie vainas.
4. Augusts 2010
: Bolderājas mols
Vakarnakt tika iekarots arī otrs Daugavas ietekas mols - nelīdzeniem betoniem, akmeņiem un gandrīz vientuļiem copētājiem klātais Bolderājas puses jeb rietumu (?) mols.
Piekļūšana ar velo izrādijās visātrākā, lai gan braukt pa viļņu un smilšu saskares līniju nebija pārlieku viegli un ērti.
Tumši ēku silueti, mistiska industriāla ostas skaņa, visuredzošā bākas "acs", viļnu skaņas un betona konstukcijas. Kāds vīrs ar malku rokās dodas mums pa priekšu, laikam kurinās uguni tur uz mola. Akmeņi vietām ir gandrīz neejami, jūtamies kā kalnu kazas, šķērsojot kādu kalnu pāreju. Dodamies tālāk tumsā, kur jau pamazām redzams "baltā" torņa siluets. Gandrīz pie mērķa tumsā uz betona tiek manīta kustība un laikus ieslēdzot lukturīti tiek noversta nejauka saskarsme ar gandrīz pusmetrību čūsku, kas sabijusies gan aizlokās prom. Tiek secinats, ka tā iespējams bija odze. Bet neesmu drošs. Starpcitu jau otrā redzētā čūska šajā gadā. Un tik neraksturīgā vietā, atpakaļceļā tas mudinās iet uzmanīgāk pa nelīdzenajiem akmeņiem un betoniem, ja nu te vēl kāds čūsku perēklis.
Kamēr tā droši ceļojām uz mola tālāko punktu, kur Daugava brīva izplūst Rīgas līcī, no rietumu puses ir piezadzies melns negaisa mākonis un spēcīgi zibeņo, bet bez skaņas, kā mēmā filmā. Tikuši droši atpakaļ gar dažiem makšķerniekiem un viņu sakurtā ugunskura, atguļamies netālu no bākas un kā mazi bērni ziņkārīgi veramies, kā pērkons ārdās pie horizonta aiz mākoņiem. Reizēm zibeņo gandrīz bez intervāla, reizēm kāda gaismas strēle pazūd jūrā, reizēm debess uz īsu brīdi izgaismojas kā dienā. Liekas varētu stundām tā gulēt un vērties šajā neaprakstāmi skaistajā dabas izrādē, pūš ļoti silts, bet tai pat laikā veldzejošs vējš. One of these moments.
Un tad jau garais ceļš mājup...
P.S. Iepriekšējo reizi šeit biju tikai kādā vēlā marta vakarā 2008. gadā, bet bija pārāk lieli viļņi, lai tiktu caur mola akmeņaino daļu.
Vakarnakt tika iekarots arī otrs Daugavas ietekas mols - nelīdzeniem betoniem, akmeņiem un gandrīz vientuļiem copētājiem klātais Bolderājas puses jeb rietumu (?) mols.
Piekļūšana ar velo izrādijās visātrākā, lai gan braukt pa viļņu un smilšu saskares līniju nebija pārlieku viegli un ērti.
Tumši ēku silueti, mistiska industriāla ostas skaņa, visuredzošā bākas "acs", viļnu skaņas un betona konstukcijas. Kāds vīrs ar malku rokās dodas mums pa priekšu, laikam kurinās uguni tur uz mola. Akmeņi vietām ir gandrīz neejami, jūtamies kā kalnu kazas, šķērsojot kādu kalnu pāreju. Dodamies tālāk tumsā, kur jau pamazām redzams "baltā" torņa siluets. Gandrīz pie mērķa tumsā uz betona tiek manīta kustība un laikus ieslēdzot lukturīti tiek noversta nejauka saskarsme ar gandrīz pusmetrību čūsku, kas sabijusies gan aizlokās prom. Tiek secinats, ka tā iespējams bija odze. Bet neesmu drošs. Starpcitu jau otrā redzētā čūska šajā gadā. Un tik neraksturīgā vietā, atpakaļceļā tas mudinās iet uzmanīgāk pa nelīdzenajiem akmeņiem un betoniem, ja nu te vēl kāds čūsku perēklis.
Kamēr tā droši ceļojām uz mola tālāko punktu, kur Daugava brīva izplūst Rīgas līcī, no rietumu puses ir piezadzies melns negaisa mākonis un spēcīgi zibeņo, bet bez skaņas, kā mēmā filmā. Tikuši droši atpakaļ gar dažiem makšķerniekiem un viņu sakurtā ugunskura, atguļamies netālu no bākas un kā mazi bērni ziņkārīgi veramies, kā pērkons ārdās pie horizonta aiz mākoņiem. Reizēm zibeņo gandrīz bez intervāla, reizēm kāda gaismas strēle pazūd jūrā, reizēm debess uz īsu brīdi izgaismojas kā dienā. Liekas varētu stundām tā gulēt un vērties šajā neaprakstāmi skaistajā dabas izrādē, pūš ļoti silts, bet tai pat laikā veldzejošs vējš. One of these moments.
Un tad jau garais ceļš mājup...
P.S. Iepriekšējo reizi šeit biju tikai kādā vēlā marta vakarā 2008. gadā, bet bija pārāk lieli viļņi, lai tiktu caur mola akmeņaino daļu.
1. Augusts 2010
25. Jūlijs 2010
: Viņas.
Viņas tomēr ir sastopamas ūdenstilpnēs, peldvietās. Ar viņām domāju čūskas. Un par spīti manai skepsei, nācās pašam savām acīm pārliecināties par pretējo.
Garš un spīdīgs zalktis šodien (aiz)līkumoja metra attālumā no manām kājām, kad trešo reizi mēģināju pēc iespējas tālāk ieskriet no krasta ūdenī. Toties pēc sauciena - "Ei, skat, rekur čūska ūdenī!" - redzēju kā mani draugi gandrīz gaismas ātrumā izlido no ūdens krastā.
Tā kā neviens necieta, bija jautrība visai dienai. :)
Pati vaininiece drīzāk izskatījās nobijusies un satraukusies, nekā noskaņota kādam uzbrukt.
Bet par industriālo pikniku un peldi zem lietus, dzeltenas zibens gaismas un pērkona dārdien pastāstīšu citreiz.
Viņas tomēr ir sastopamas ūdenstilpnēs, peldvietās. Ar viņām domāju čūskas. Un par spīti manai skepsei, nācās pašam savām acīm pārliecināties par pretējo.
Garš un spīdīgs zalktis šodien (aiz)līkumoja metra attālumā no manām kājām, kad trešo reizi mēģināju pēc iespējas tālāk ieskriet no krasta ūdenī. Toties pēc sauciena - "Ei, skat, rekur čūska ūdenī!" - redzēju kā mani draugi gandrīz gaismas ātrumā izlido no ūdens krastā.
Tā kā neviens necieta, bija jautrība visai dienai. :)
Pati vaininiece drīzāk izskatījās nobijusies un satraukusies, nekā noskaņota kādam uzbrukt.
Bet par industriālo pikniku un peldi zem lietus, dzeltenas zibens gaismas un pērkona dārdien pastāstīšu citreiz.
23. Jūlijs 2010
: Shipyard
Osta naktī ir burvīga, tik žēl, ka kādreiz lepnais betona kuģis pamazām ieslīd tumšajos Daugavas ūdeņos.
Toties to atsver krītošās zvaigznes un bezgalīgas sarunas, un cerība par darbīgās rītdienas nepienākšanu.
Osta naktī ir burvīga, tik žēl, ka kādreiz lepnais betona kuģis pamazām ieslīd tumšajos Daugavas ūdeņos.
Toties to atsver krītošās zvaigznes un bezgalīgas sarunas, un cerība par darbīgās rītdienas nepienākšanu.
22. Jūlijs 2010
: .
Es nemāku rūpēties,
es nemāku ciest līdzi,
es nemāku saprast,
es nemāku laist projām,
es nemāku piedot,
es nemāku apstāties.
Es māku tikai sakliegt un aiziet...
Es nemāku rūpēties,
es nemāku ciest līdzi,
es nemāku saprast,
es nemāku laist projām,
es nemāku piedot,
es nemāku apstāties.
Es māku tikai sakliegt un aiziet...
21. Jūlijs 2010
: Marvelous!
Par 500 metriem tuvāk saulei.
Jeb beidzot lidojums tandēmā ar paraplānu tika ietestēts. Sajūtas fantastiskas, lieliskais "skats no augšas" bez metāla korpusiem, stikla iluminatoriem un liekas rūkoņas. Nedaudz brāzmains vējš un prieks pa visu seju vērojot kā visi objekti lejā samazinās un skatam paverās arvien plašāks apvārsnis.
Un tā sajūta nolaižoties atpakaļ uz zemes - atkal gribās tur, augšā.
Par 500 metriem tuvāk saulei.
Jeb beidzot lidojums tandēmā ar paraplānu tika ietestēts. Sajūtas fantastiskas, lieliskais "skats no augšas" bez metāla korpusiem, stikla iluminatoriem un liekas rūkoņas. Nedaudz brāzmains vējš un prieks pa visu seju vērojot kā visi objekti lejā samazinās un skatam paverās arvien plašāks apvārsnis.
Un tā sajūta nolaižoties atpakaļ uz zemes - atkal gribās tur, augšā.
: $
Ar civilizāciju nesaskārušies mežoņi parasti nevar īsti saprast, kas ir nauda un ko ar to darīt, toties mēs (civilizētie) bez naudas nemākam sev prieka sajūtu ģenerēt.
Ar civilizāciju nesaskārušies mežoņi parasti nevar īsti saprast, kas ir nauda un ko ar to darīt, toties mēs (civilizētie) bez naudas nemākam sev prieka sajūtu ģenerēt.
15. Jūlijs 2010
13. Jūlijs 2010
: Stunning light
Manā istabas lampā ir ielidojusi lapsene. Lapsene ar lielu apņēmību tikt pie gaismas, jo caurumi, kur tajā (lampā) iekļūt, ir ļoti mazi un labi nomaskēti.
Bet diemžēl šī lielā apņēmība un gaismas apžilbums to novedīs diezgan drošā nāvē.
Būtu labāk palikusi tumsā un drošībā.
Mēģinu šajā visā saskatīt kādu zemtekstu. Bet varbūt tāda nav.
Manā istabas lampā ir ielidojusi lapsene. Lapsene ar lielu apņēmību tikt pie gaismas, jo caurumi, kur tajā (lampā) iekļūt, ir ļoti mazi un labi nomaskēti.
Bet diemžēl šī lielā apņēmība un gaismas apžilbums to novedīs diezgan drošā nāvē.
Būtu labāk palikusi tumsā un drošībā.
Mēģinu šajā visā saskatīt kādu zemtekstu. Bet varbūt tāda nav.
12. Jūlijs 2010
9. Jūlijs 2010
: Garais-laiks
Un es šodien esmu nepacietīgs. Bet rīt es izlikšos (ie)interesēts.
Dīvaini, ka atkal sazinājos ar viņu. Vēl dīvaināk ir tas, ka toreiz tā komunikācija pilnīgi pārtrūka, it kā to būtu gribējusi viņa vai es.
Varbūt, varbūt, varbūt... vārdi sastingst kā tad, tajā aukstuma un svinību pilnajā naktī.
Un es šodien esmu nepacietīgs. Bet rīt es izlikšos (ie)interesēts.
Dīvaini, ka atkal sazinājos ar viņu. Vēl dīvaināk ir tas, ka toreiz tā komunikācija pilnīgi pārtrūka, it kā to būtu gribējusi viņa vai es.
Varbūt, varbūt, varbūt... vārdi sastingst kā tad, tajā aukstuma un svinību pilnajā naktī.
: .
Meklēju savu iedomāto pasaules centru. Asi ap kuru iegriezties un griezties.
Es nesaprotu, kur tas īsti ir. Tikai nojausma. Uz ziemeļiem tas noteikti nav, jāmeklē uz dienvidiem, dienvidrietumiem vai dienvidaustrumiem.
Pirms atnāk rudens...
Meklēju savu iedomāto pasaules centru. Asi ap kuru iegriezties un griezties.
Es nesaprotu, kur tas īsti ir. Tikai nojausma. Uz ziemeļiem tas noteikti nav, jāmeklē uz dienvidiem, dienvidrietumiem vai dienvidaustrumiem.
Pirms atnāk rudens...
6. Jūlijs 2010
:
4 diennaktis kaut kā noslēpumaina un mistiska, tai pat laikā nedaudz biedējoša un nepieņemama. Tikpat prieks un tīras emocijas, cik pārdomas un varbūt arī skumjas. Šķiet es balansēju uz kādas robežas. Tik, laiks, dod man spēku saprast uz kuras no tām visām.
Taču karstums manī modina nesteidzību un kā vasaras naktis piepilda mani ar tādu biezu jo biezu miglu. Un gribās lidot un pacelties pār priežu galotnēm un māju jumtu nesimetriskajiem rakstiem. Būt tuvāk spurainajiem spalv-mākoņiem.
...make me feel like I am home again
...make me feel like I am whole again
...make me feel like I am free again
Taču karstums manī modina nesteidzību un kā vasaras naktis piepilda mani ar tādu biezu jo biezu miglu. Un gribās lidot un pacelties pār priežu galotnēm un māju jumtu nesimetriskajiem rakstiem. Būt tuvāk spurainajiem spalv-mākoņiem.
...make me feel like I am home again
...make me feel like I am whole again
...make me feel like I am free again