Garš un spīdīgs zalktis šodien (aiz)līkumoja metra attālumā no manām kājām, kad trešo reizi mēģināju pēc iespējas tālāk ieskriet no krasta ūdenī. Toties pēc sauciena - "Ei, skat, rekur čūska ūdenī!" - redzēju kā mani draugi gandrīz gaismas ātrumā izlido no ūdens krastā.
Tā kā neviens necieta, bija jautrība visai dienai. :)
Pati vaininiece drīzāk izskatījās nobijusies un satraukusies, nekā noskaņota kādam uzbrukt.
Bet par industriālo pikniku un peldi zem lietus, dzeltenas zibens gaismas un pērkona dārdien pastāstīšu citreiz.